pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Vislabākais veids, kā samaksāt par jauku brīdi, ir priecāties par to

Arà skietami jau pavasaris ir pietuvojies - silts un patikams laiks valdija sajà nedélas nogalé. Sestdienas dienà devos uz pilsetu Le Mans, ieprieks jau biju saja pilséta, bet tikai vilciena stacijà. Pilséta ir skaista, jo seviski man patika vecà pilsétas dala, kur atrodas senàs celtnes, sauràs un kalnainàs ielinas, un ievérojama baznica, kuras arhitektùra bija visai interesanta. Pasatgàjos pa pilsétu, protams, pastaiga pa veikaliem ari nekur neizpalika, tajaà pilsétà veikali bija labàki, bet varbùt, tas skita tàdél, kad biju devusies uz jaunu vietu. Man jau patik sis pàrmainas, tàs liek justies labi un liek izrauties no ierastàs ikdienas. Kad atgriezos màjàs devos ar draugiem uz nelielu konceru, otrà pilsétas galà, bija jauki, jo skanéja mùzika, ko klausijos saldajos 16 gados :D  atceréjos, tos laikus. Man loti patika pirmàs grupas solists - balss bija pasakaina un vins pats ari :D , otrà grupa, man neipasi patika, par laimi nebiju vienigà. Péc koncerta devàmies pie drauga paést vélàs vakarinas un iedzert dzirksotoso vinu ar "Selgas" cepuminiem, interesants salikums, cetrutdienas vakarà, kàrtojot istabu atradu cepuminus, njamm, tik sen nebiju tos édusi. Vakardien devàmies dienas vidu iedzert  ar draugu kafiju vietéja bàrà un péc tam pastaigàties pa pilsétu, bija patikami pastaigàties siltà laikà. Sonakt, beidzot kàrtigi izguléjos -  devinu stundu miegs man sonakt pietika, skita pat pa daudz, jo pagajusajà nedélà, sanàca diezgan vélu iet gulét. Bet anyway, sodiena bùs lieliska diena...

Sonedel darbinà bùs daudz aktivitàtes, noteikti garlaicigi sonedél nebùs, jo stràdàsu pat sestdienas rità. Sàkot ar sodienu uz vienu ménesi, pie mums stàdàs jauna praktikante :) 


piektdiena, 2012. gada 24. februāris

Ja neesi pietiekami drosmīgs, lai veiktu pirmo soli, tad Tu vari arī neuzzināt to, cik tālu vari aiziet

Tresdienas vakarà satiku sen neredzétu cilvéku, gribéju, nez kàdél visu laiku smieties, bet beigàs noturéjos un pateicu, kad man jàjiet, taisit kartsà sokolàde ar Montaseru, padzéram to, kà parasti, izsméjàmies par visàm iespéjamajàm lietàm un péc tam es devos pie kaimina ciemos iedzert téju un noskatities kàdu francu filmu, tà bija diezgan garlaiciga, tàdél atlikuso vakaru pavadijàm sarunàjoties. Vinam nàkam piektdien ir dzimsanas diena, bàc.... ko lai uzdàvina; tik sen neesmu pirkusi dzimsanas dienas dàvanu, laikam, tas bija, kaut kad pagajuso gad, pat isti neatceros :D any ideas, please :D Vakardien uzstaisiju savà istabà lielo pavasara tirisanu, citadi, visàdas nevajadzigas lietas un papiri bija sakràjusies, laikam esmu pamodusies no ziemas miega, jo energija sàk atkal paràdities un gribàs visur, kur vien var, iet un darities.  Sodien dosimies uz kàdu jauniesu iestàdi, kur stàstisim par Eiropas brivpràtigo darbu, vismaz sodien mums pievienosies viens cilvéks - Agathe, kops Parizes neesmu vinu satikusi. Rit dodos neliela eksursijà uz netàlo pilsétinu Le Mans :)



P.s. Lai Jums veiksmiga nedélas nogale ! ! ! 

trešdiena, 2012. gada 22. februāris

Varbūt es nesasniegšu visu, ko gribu, bet izmēģināšu visu, ko varu

Darba nedélas vidus ir iestàjies un laiks àrà ir briniskigs. Pédejàs dienas, to tik vien daru, kà pastaigàjos ar draugiem, jo beidzot, beidzot vairs nav tik auksts. Kà ari, beidzot darbinà, kàda rosiba, uzdeva pàris darbinus, lai izdaru, citàdi pédéjàs divas dienas sérfoju internetà pa savàm vajadzibàm. A, es esmu nokluvusi sava depatamenta avizé, tiesa kaut kàdàs pédejàs lappusés, bet vienalga forsi ! :)  Manu laptopu sodien aiznesàm pie speciàlista, esot laikam cietajam diskam vaina, varbùt bùs tas jàmaina un lidz ar to netiksu vairs pie savàm Francijas bildém; bet par to vairàk uzzinàsu sestdienas dienà. 


pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

If you think you love two people at once, choose the second. Because if you really loved the first, you wouldn't have a second option

Pavadiju lielisku nedélas nogali ar savu gimeniti. Varéju kàrtigi izrunàties, izsmieties, samilot sunukus un vél citas lietas sadarit. Tiku pat pie ilgi gaiditajàm kartupelu pankukàm, kuras man jau kàrojas labu laicinu atpakal, tik gardi. Bet tagad jau atkal velos konfektes "Serenàde", kuras protams te nav :( Atputos un tagad varu kerties pie darbiem un citam nepadaritam lietam, kas ir iekràjusàs. Vakardien jau ierados atpakal otrajàs majàs, pec sesu stundu brauciena ar vilcienu, nedaudz atputos un tad devos pie drauga parunàties un iedzert téju, pastàstija paris jaunumus, gan priecigus, gan bédigus. Trakas lietas saja pasuale notiek.... Sarunajàm, kad kàdu dienu dosimies izdarit kaut ko traku, bet paslaik neteiksu, kas tas ir,  jo ir vajadzigs nedaudz laiks, lai sanemtos. Laikapastakli ir palikusi siltaki; skietami pavasaris ir iestajies un pràts ari priecigàks paliek, jo saulite spozi spid un silda, gribas jau pie malas mest ziemas jacinu un zàbacinus. Sodien rits darbà iesàkàs visnotal interesanti, man nomainija datoru, bet vienalga, tas nestradaja, més nonémàmies ap tiem datoriem lidz kafijas pauzei, bet labi, kad varejàm par to izsmieties :) Atkal darbinà man sodien nav ko darit, sezu "facebook" :D, gandriz visi kolégi ir aizgàjusi kartéjà atvalinàjumà, bet man péc sava projekta liguma ir tik vien kà 24 brivas dienas, kuras man jau varétu teikt ir iztérétas, bet kolégiem ir 6 nedélas brivas vienà gadà. Jà, Francijà ir daudz brivu dienu, skolàs ik péc 40 dienàm ir divu nedélu gars brivlaiks :)  . aaa, édot pusdienas kopà ar draugu atskàrtu, kad man sodien - pirmdiena, ka nedélas sàkums patik, pa ilgiem laikiem ( kaut gan visi te sodien cikst, kad pirmdiena ir nelaimigakà nedélas diena).... 

Jà, par to 18. datuma referendumu. No sàkuma man skita, kad protams Latvijai nav vajadzigas divas valodas, bet tagad, domàjot, daudzàm valstim ir divas valodas un tas jau skiet normàli, nezinu ko domàt tàlàk, bet ir labi tà, kà tas ir. Latvijai vajadzétu saglabàt savas tradicijas, bet nez kàdél man skiet, kad àrzemés dzivojosie latviesi vairàk turàs pie savas valsts tradicijàm, nekà Latvijà dzivojosie. Zinu, kad ASV dzivojosie latviesi saviem Amerikà dzimusajiem bérniem màca tradicijas, dziesmas, valodu. Jus par tadam lietàm neesat aizdomàjusies, mani màc zinkàriba, varbut kàds varétu par so tému padalities pieredzé vai domàs, jo par to maz ko zinu un nekad tà ipasi, tam neesmu pievérsusi uzmanibu....  Kà parasti atkal, kad darbinà nav ko ipasi darit sàku filzofét par lietàm, kuras nav tik svarigas :D



P.s. Skiet, kad esmu nedauz nesakarigi uzrakstijusi, jo pràts sodien nevedàs uz rakstisanu, gribas iet àrà saulité :) 

ceturtdiena, 2012. gada 16. februāris

Bērnībā spēlējot kariņus nebija grūti kādu nogalināt, grūti bija pārliecināt, ka viņš ir nogalināts

Valentīn dienu šogad pavadīju visai interesanti. Šoreiz es strādāju bērnu dienas centrā, kur bija bērniņi vecumā no 4 līdz 10 gadiem. Bija ļoti jauki, jo bērni gribēja mācīties latviešu valodu, kas mani ļoti priecēja. Daži bērni pat zināja, kur atrodas Latvija. Arī es biju sagatavojusi nelielas aktivitātes saistībā par ziemu un bērni ar lielu interesi piedalījās. Mēs veidojām sniegpārsliņas no papīra, lasīju pasaku latviešu valodā, gatavojām kopā karsto šokolādi un kokosrieksta sniega bumbas, un spēlējām spēles. Par cik man un draugam nav otrās pusītes nolēmām doties vakarā uz kino, lai nepavadītu vakaru vienatnē. Šoreiz devāmies uz filmu "Another Happy day", tā bija interesanta, jo tika parādīta amerikāņu ģimenes otrā puse saldajai dzīvei ar melnā humora piesitienu, kad ne vienmēr viss notiek tik skaisti, kā gribētos. Pēc kino devāmies pie drauga, kur laikam pielikām punktu mūsu meksikāņu seriālam, kārtīgi izrunājāmies un šķietami tagad viss būs kārtībā, jo tas murgs, kas ievilkās trīs nedēļu garumā, jau bija apnicis. Bet šī saruna man ļoti palīdzēja saprast pāris lietas par sevi, ko esmu darījusi nepareizi, bet paldies viņam, jo bez viņa šīs pāris lietas nekad nebūtu ievērojusi un viss būtu palicis tā kā ir.Vakardien atbraucu beidzot pie savas ģimenītes atpūsties uz pāris dieniņām, pēdējās divas nedēļas bijušas diezgan sarežģītas, gribējās ļoti izrauties ārā no pilsētas, cilvēkiem un darba. Kā jau ierasts pavadīju ceļā piecas stundas, kuras no tām arī nogulēju, jo iepriekšējā vakarā sanāca vēlu iet gulēt. Biju arī divās pilsētās, kuras nekad nebiju redzējusi, skaistas, jo abas pilsētas bija kalnos. Vakarā paēdu vakariņas ar vecākiem un ar māsiņu uzpīpējām ūdenspīpi un jauki parunājāmies, kur, protams, bez vēlās nakts ēšanas nevar iztikt. Šodien solās arī  jauka diena ....




Ziemā bez karstās šokolādes ar Marshmellow neiztikt 

P.s.  Ievēroju veikalu plauktos, kad gandrīz nekas nav atrodams saistībā par Valentīn dienu, nav neviena rotājuma, nekas kas liecinātu, kad tuvojās mīlestības diena, kaut gan tie ir amerikāņu svētki, šie svētki man šķiet loti jauki un mīļi. 

pirmdiena, 2012. gada 13. februāris

Cik pasaule būtu klusa, ja cilvēki runātu tikai to, ko zina

Sestdienas vakars tika jauki pavadits. Ar draugu devàmies uz kino, bet pirms tam aizgàjàm paést vakarinàs panini ar tris veidu sieriem, tas bija elligi gards. Sobrid pédojos divus ménesus, manà dzivé ir iestàjies neizdibinàms meksikànu seriàls starp cilvékiem, atkal jau uzzinàju pàris lietas un tagad pat nezinu ko darit tàlàk, briziem skiet, kad viss jau tà ir sagrozijies, bet ... lai tas paliek sobrid pie manis ! Soreiz devàmies uz filmu "The Girl With The Dragon Tattoo". Biju jau izlasijusi gràmatu saistibà par so filmu, kà ari redzéjusi vàciesu versiju sai filmai. Gruti pateikt, kura no filmàm bija labàka, bet vienozimigi, kà jau amerikànu versijai bija skaistàki aktieri. Pèc kino devàmies naksnigà pastaigà pa pilsétu, mums pat upei bija neliela ledus kàrtina -  brinums :) .  Svétdienas rits man iesàkàas nedaudz bédigi, jo mans milais, laptops ir sagàjis gristé, kaut kas ar sistému notika, un lidz ar to man bija diena bez sociàlajiem tikliem, muzikas un filmas, bet nav jau nemaz tik traki, palsiju zurnàlus un tad vismaz ar kaiminu devos pastaigà pa pilsétu, jo diena izvértàs saulaina,  atklàjàm jaunu parku pilsétà, nav vins skaists, bet prieks ritenbrauksanas ideàls, kad pienàks pavasaris bus tas jàiemégina. Péc tam devàmies pavakarinot. Un tà beigu beigàs diena tika pavadita jauki, nemaz nepamaniju, kad laiks àtri paskréja. Bet nez no kurienes, man ir iestàjies lielais kafijas dzersanas maratons, nebiju ilgu laiku to dzérusi, bet tagad jau atkal to dzeru un daudz, un ar pienu, nom, nom :) Jà un tagad atceréjos, kad vienu dienu biju veikusi ierakstu par veseligo dzivesveidu un vakardien mamma man to atgàdinàja, hhh, biju piemirsusi jau, bet tomér paslaik kaut kà nesanàk, novelsu vainu uz ziemigo aukstumu.... 




P.s. Rit jau Valentina diena, ak si skaistà sirsnin diena :) 
P.s.s. Vakardien jau treso reizi sniegs uzsniga, nevaru vien sagaidit pavasara pienàksanu ...

sestdiena, 2012. gada 11. februāris

Sasodīti pareiza uzvedība noved pie sasodīti garlaicīgas dzīves

Šodien no rīta dzerot, kafiju ar pienu, atkārtu, kad neesmu jau nedēļu veikusi ierakstu blogā. Radušais iemesls ir lielā aukstuma dēļ uz nedēļu biju iečāpojusi ziemas miegā kā lācis, bija auksti it visur - arā un darbā, staigāju satuntulējusies, kā bumbulis, kā arī šī nedēļa bija pārdomu pilna, sakarā ar vienu cilvēku, bet tagad jau viss šķietami ir nokārtojies. :) Aukstums bija pieņēmies spēkā, bet jau kopš vakardienas, tas sāk pamazām pazust, par laimi. Kā sestdienas naktī sniegs uzsniga, tas vēl joprojām nav pazudis. Tad nedēļa šoreiz sanāca vienmuļāka, jo āra iet negribējās. Un īsumā par nedēļu - darbs --> mājas. Nē, tik traki jau nebija :D. Pirmdien beidzot pabeidzu savus franču valodas kursus, biju varen priecīga, kad pat šonedēļ pievērsu lielāku uzmanību franču valodai. Skatījos vairākas filmas, vienu no tām bija "Kasablanka", otro reizi skatījos melnbalto filmu, bet man patika, filma ir par to pašu laika posmu, kur es tagad lasu grāmatu par Audrey Hepburn. Starp citu beidzot saņēmos un aizgāju uz to Angļu bibliotēku, reģistrējos, dabūju divas grāmatas un divas filmas, uh tik jācenšas, tās izlasīt, kā arī tiku uzaicināta uz angļu klubu un uz to rīkotajiem pasākumiem. Nākamais jau ir otrdien, ceru kad tikšu uz to. Vakardien bijām uz vienu jauniešu centru, kur stāstījām par Eiropas Brīvprātīgo darbu, piektdiena bija traka diena, es izdzēru trīs kafijas un piecas tējas krūzītes, pēc tam vakarā likās, kad galva uzsprāgs, jo kafiju nebiju dzērusi vairāk kā mēnesi, rittīga bumba manām smadzenēm. Vakardien ap 11tiem vakarā kaimiņš atnāca ciemos un viņam sagribējās ēst, izdomājām pagatavot viņa ēdienu - pasta ar Montesera piesitienu, nosēdējām pēc tam virtuvē pāris stundas iegrimstot filozofiskās sarunās par cilvēkiem, draudzību un mīlestību un dzīvi kopumā, tomēr jau nav īpaši viegli dzīvot ārpus savas valsts. Pirmo reizi darbiņā netiku ar vienu lietu galā, nespēju uztaisīt flayer, pateicu, bet viņi saprata un teica, tad lai to es netaisu, tik traki jau nemaz nav. Palasīju arī žurnāliņus latviešu valodā, paldies Madariņai, vienā no tiem bija ļoti iedvesmojošs raksts. 



P.s. Man jau patīk tas, kad sestdien uzsniga sniegs un nenokusa visu nedēļu, uz ielām cilvēku bija ļoti maz un protams mašīnu, visi brauc lēni un palikuši gausi. Man arī patika, tā parodija, ar kādām lietām tik cilvēki tīrīja sniegu no ietvēm, ne jau ar sniega lāpstām, jo nevienam te tādu nav. Kā arī manai māsai paveicās, jo viņa uz skolu nebrauca, jo skolas autobuss pa to sniegu nevarot pabraukt, kaut gan sniegs te nav tik daudz kā Latvijā, bet vienalga te tā ir katastrofa. 

piektdiena, 2012. gada 3. februāris

Vislielākā kļūda ir gaidīt, kad tevi kāds darīs laimīgu! Būt laimīgam jāiemācās pašam

Šī nedēļa pagāja, es pat nemāku īsti pateikt kā tā pagāja, jo tik daudz kas notika attiecībās ar cilvēkiem un vēl tas lielais aukstums, kas ir uznācis, bet šā vai tā ir lieliski. Pirmdien no rīta izejot ārā no mājas bija neliels šoks, jo sāka snigt sniegs, kas nebija patīkams un pūkains, bet ar lielām pārslām un tas, kā nokrita, tā arī pazuda, bet vairāk pēc tam nesniga. Šonedēļ no 100 departamentiem, valstī, 41 tika izsludināta trauksmes situācija, sakarā ar lielo salu vai iespējamo sniegu. Pa nakti ir vismaz -7 C grādi, bet pa dienu ir +1, kas vienalga šķiet auksti, jo visi staigā drebinādamies. Pirmdienas vakarā noskatījāmies foršu franču filmu, tik žēl kad neatceros nosaukumu, bet tā bija viena no vecajām filmām, komēdija. Trešdienas vakarā satikos ar paziņu, kas atkal atbrauca no Luksemburgas, bija jauki satikt viņu, bet pēc  pusgada ilgas prombūtnes cilvēki tomēr mainās. Ceturtdienas vakars izvērtās no sākuma šausmīgs, bet beigās satiku Montaseru un tad mēs aizgājām pēc Chicken MCnuggetiem, pie tiem vēl piedzērām klāt vīnu, lieliskas salikums :D un noskatījāmies filmu. Kaut kā šonedēļ sanāca, kad visu laiku esmu cilvēkos, nav pat īsti sanācis atpūsties, ir lietas, kas ir izmainījušās un kas ir uzlabojušās, bet tas lai vairāk paliek pie manis :).  Dažbrīd ir sajūta kā ziepju seriāla .... Awesome, vakardien biju uz koncertu, klasiskās mūzikas koncertu, tā bija mana pirmā reize, kad devos uz šāda tipa koncertu, atkal tiku back satge un par velti, tik jauki, man jau patīk šitās lietas. Satiku pat mūziķus no iepriekšējā koncerta. Vienmēr par klasisko mūziku man ir bijušas divejādas domas. Šo mūziku nav iespējams klausīties caur ierakstāmajām skaņas ierīcēm, bet dzīvē, tas ir pavisam, kas cits. Skaņa, izpildījums, mūzikas instrumenti ieved tevi citā pasaulē, maina izjūtas. Man ļoti patika vijoles spēle un viens pūšamais instruments, bet tik nezinu tam nosaukumu. Koncerts ilga 1.5 stundu, bet man šķita, kad tikai 30 minūtes, laiks paskrēja nemanot. Pēc koncerta ar mūziķiem un saviem draugiem :)  devos uz bāru, kur pasēdējām un papļāpājām, kā arī ēdām frī kartupelīšus un picu. Pēc bāriņa devāmies pie drauga iedzert tēju un tad aidā uz čučumuižu. Šodien ceru uz palikšanu mājās, jo nedēļa bija piesātināti gara, katrā ziņā ir fooorši....  Sajūtas ir lieliskas, tik gaidu, kad tas aukstums pazudīs !