Šodien no rīta dzerot, kafiju ar pienu, atkārtu, kad neesmu jau nedēļu veikusi ierakstu blogā. Radušais iemesls ir lielā aukstuma dēļ uz nedēļu biju iečāpojusi ziemas miegā kā lācis, bija auksti it visur - arā un darbā, staigāju satuntulējusies, kā bumbulis, kā arī šī nedēļa bija pārdomu pilna, sakarā ar vienu cilvēku, bet tagad jau viss šķietami ir nokārtojies. :) Aukstums bija pieņēmies spēkā, bet jau kopš vakardienas, tas sāk pamazām pazust, par laimi. Kā sestdienas naktī sniegs uzsniga, tas vēl joprojām nav pazudis. Tad nedēļa šoreiz sanāca vienmuļāka, jo āra iet negribējās. Un īsumā par nedēļu - darbs --> mājas. Nē, tik traki jau nebija :D. Pirmdien beidzot pabeidzu savus franču valodas kursus, biju varen priecīga, kad pat šonedēļ pievērsu lielāku uzmanību franču valodai. Skatījos vairākas filmas, vienu no tām bija "Kasablanka", otro reizi skatījos melnbalto filmu, bet man patika, filma ir par to pašu laika posmu, kur es tagad lasu grāmatu par Audrey Hepburn. Starp citu beidzot saņēmos un aizgāju uz to Angļu bibliotēku, reģistrējos, dabūju divas grāmatas un divas filmas, uh tik jācenšas, tās izlasīt, kā arī tiku uzaicināta uz angļu klubu un uz to rīkotajiem pasākumiem. Nākamais jau ir otrdien, ceru kad tikšu uz to. Vakardien bijām uz vienu jauniešu centru, kur stāstījām par Eiropas Brīvprātīgo darbu, piektdiena bija traka diena, es izdzēru trīs kafijas un piecas tējas krūzītes, pēc tam vakarā likās, kad galva uzsprāgs, jo kafiju nebiju dzērusi vairāk kā mēnesi, rittīga bumba manām smadzenēm. Vakardien ap 11tiem vakarā kaimiņš atnāca ciemos un viņam sagribējās ēst, izdomājām pagatavot viņa ēdienu - pasta ar Montesera piesitienu, nosēdējām pēc tam virtuvē pāris stundas iegrimstot filozofiskās sarunās par cilvēkiem, draudzību un mīlestību un dzīvi kopumā, tomēr jau nav īpaši viegli dzīvot ārpus savas valsts. Pirmo reizi darbiņā netiku ar vienu lietu galā, nespēju uztaisīt flayer, pateicu, bet viņi saprata un teica, tad lai to es netaisu, tik traki jau nemaz nav. Palasīju arī žurnāliņus latviešu valodā, paldies Madariņai, vienā no tiem bija ļoti iedvesmojošs raksts.
P.s. Man jau patīk tas, kad sestdien uzsniga sniegs un nenokusa visu nedēļu, uz ielām cilvēku bija ļoti maz un protams mašīnu, visi brauc lēni un palikuši gausi. Man arī patika, tā parodija, ar kādām lietām tik cilvēki tīrīja sniegu no ietvēm, ne jau ar sniega lāpstām, jo nevienam te tādu nav. Kā arī manai māsai paveicās, jo viņa uz skolu nebrauca, jo skolas autobuss pa to sniegu nevarot pabraukt, kaut gan sniegs te nav tik daudz kā Latvijā, bet vienalga te tā ir katastrofa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru