Dzīve ir kā tramvajs, kur daudzi izkāpj, bet nepareizajā pieturā

Ko es darīju Latvijā ? Mana organizācija vēlas sadarboties ar Latvijas neformālās izglītības organizācijām un veidot starptautiskus sadarbības Eiropas Savienības projektus. Bijām Alūksnē, kur pavadījām divas interesantas dienas. Ar ekskursiju pa Alūksnes pilsētu,  pati pirmo reizi biju šajā pilsētā un varu pieminēt, kad daba Alūksnē ir skaita. Manas darba kolēģes bija sajūsmā par to. Kā arī mūs izvadāja pa dažādām skolām, tai skaitā parādīja, brīvā laika aktivitātes bērniem pēc skolas. Francijā bērniem nav tik lielas izvēles, ko darīt pēc skolas, piemēram, nav teātra pulciņu, nav mākslas skolas. Kā arī manas kolēģes bija izbrīnītas un sajūsminātas par bērnu dārziņu. Priekš pēdējā dienā bijām tikties ar manu EVS nosūtītāj organizāciju "IMKA", kur apciemojām   Dzelzceļa muzeju, tur norisinājās pasākums saistībā ar brīvprātīgo darbu. Mēs trīs pilnas dienas pavadījām izzinot Latvijas kultūru, dzīves apstākļus un izglītības iespējas bērniem un jauniešiem. 

Mēs pat iekļuvām vietēja Alūksnes avīzē. 

Bilde jau nav spoža, bet liek pasmaidīt vienalga ! :) 

Mana darba vizīte Latvijā, bija normāla, bet ... vienmēr ir kāds bet. Svētdienas vakarā ierodoties Latvijā, jau sapratu, kad vēlos atpakaļ. Ieraugot cilvēkus uz Rīgas ielām, kas staigā ar drūmām, stres-pilnām sejām. Es redzu cilvēkus, kuri ir nelaimīgi - norūpējušies par dzīves smagumu, nastu, kas tiem jānēsā līdzi - rūpes par nākotni. Es ceru, kad cilvēki sarosīsies un darīs kaut ko, jo valdība neko nemainīs, tikai pašos viss ir !  Sapratu, kādēļ tiecos mainīt savu dzīvi, tikt ārā no Latvijas uz gadu, tas ir pats labākais, kas ar mani noticis. Lai vai cik Latvija būtu skaista, zeme, kurā esmu uzaugusi, vieta, kur atrodas mana ģimene, radinieki un vislabākie draugi, nespēj likt man justies labāk. Skumji, bet fakts !

Dažas bildes no Latvijas - kāpēc ne ?! 

 Alūksnes simbols

Alūksnes Ezers

 Pēterbaznīca 

Opera, šī ēka ir tiešām skaista

Esmu par to ļoti priecīga, kad satiku savu mazo māsiņu, pēc kuras biju ļoti noilgojusies. Satiku savas draudzenes Madariņu un Baibu. Kā arī mīļo kursa biedreni Montiņu, tik žēl, kad mums nesanāca vairāk parunāties, tā kā gaidu Tevi ciemos ! 

Vakardien atgriežoties mājās sapratu, cik man te ir labi, jau vien sajūta ejot pa ielu ir lieliska, un viss ceļa nogurums pazuda no manis, atkal parādījās optimisms, kas man Latvijā, bija pazudis uz dažām dienām. Satiku draugus, aizgājām uz bāriņu un nedaudz padejot. Dzīve atkal var turpināties. Tiešām Latvijā ir jūtams stipri liels rudens un aukstuma devu es jau esmu dabūjusi. Vakardien, kad atbraucu uz mājām, te bija +30 grādi,  mana pilsēta atrodas rietumu daļā, te ir silts, tad varu iedomāties kā ir dienvidu daļā ! Šodien saulīte arī spīd un silda visus. 

Visi cilvēki spēj atnest laimi. Vieni to atnes ar savu klātbūtni, citi - ar savu prombūtni

Čau - Man patīk šis vārds, jo tas Francijā izklausās tik latvisks ! Cik patīkami ir dzirdēt, kad kāds to lieto sasveicinoties. Nedēļa ir pagājusi un drīz jau sāksies jauna, kas to būtu domājis, kad laiks skrien, bet godīgi rakstot man ir  tāda sajūta, kad dzīvoju šeit nevis 3 mēnešus, bet gan stipri vairāk, bet tas viennozīmīgi ir labi, jo man šeit ir palikuši deviņi mēneši. Draugiem.lv jau jaušamas rudens pēdas. Vai tad tiešām Latvijā jau kokiem lapas birst ? ? ? 

Trešdien biju uz kino. Protams, atkal bija tikai trīs filmas angļu valodā, tad izvēlējos Lars fon Trier filmu "Melancholia". Par kuru tika sacelta neliela ažiotāža Kannu kino festivāla laikā, un šī filma tika izslēgta no festivāla. Ko es varu teikt par šo filmu. No vienas puses to ir vērts skatīties - filma ir kā aizmirsta mākslinieka mākslas darbs, ar kuru viņš ir vēlējies panākt, lai to pamana starp citām filmā. Sižets ir interesants, bet filmai ir kāda dziļa doma, kuru iespējams, es nespēju saprast, vai arī esmu to sapratusi pašai neapzinoties. Bet no otras puses šo filmu nav vērts skatīties - ja cilvēkam netīk drāmas, kas ir ar fantastikas tēmu. Filmai beigas ir citādākas, nekā vairumam filmu. Bet nez kāpēc man šī filma patika, dīvaini izskaidrot. Bet Jums iespējams ir jāredz šī filma, tad jau paši sapratīsiet ! : )

Ar lielu prieku varu paziņot, kad man no 10. oktobra sāksies franču valodas kursi, kaut gan es paņēmu A līmeni (iesācēju), esmu par to ļoti priecīga. 

Hmm, uzzināju vienu interesantu lietu. Te var nopirkt mašīnītes, kuras var vadīt bez autovadītāja apliecības. Proti, atļautais braukšanas ātrums ir 60km / h. Braukšanai pa pilsētu ir jau labi, bet braucot ārpus pilsētas, nedomāju, kad ir izdevīgi ar tādu agregātu braukt !

Svētdien būšu Latvijā . Satikšu pāris cilvēciņus tik vien. žēl, ka laiks ir pārāk maz. Gribās jau visus satikt, bet tāda jau tā dzīve ir !  Neko padarīt ! :) Plāns ir tāds, kad divas naktis pavadīsim Rīgā un divas ALŪKSNĒ, aij, nu tā negribas braukt uz to pamesto nostūri, tur taču nekā nav, bet organizācija grib veidot sadarbību ar Alūksnes nevalstisko organizāciju. Tad jau vien ir jābrauc un jāasistē savi kolēģi :) 

P.s. Lai Jums laba nedēļas nogale. Sajūta, kad ir jau sestdiena. Labi iešu pastaigāt pa veikaliem, jāsameklē, kādi suvenīri, ko aizvest uz Latviju ! 

Mums ir jāpiedod saviem ienaidniekiem, bet nekur nav teikts, ka mums jāpiedod saviem draugiem

Tā drusciņ īsumā par pagājušajām dieniņām. Gribās iet gulēt jau ! Piektdienas diena bija diezgan gara, jo strādāju līdz 9ņiem vakarā. Bijām sapulcē par jauniešu apmaiņu, kurā man būs jāpiedalās oktobra beigās. Kas tiešām ir forši. Apmaiņā ieradīsies 10 latviešu bērni un 10 franču bērni. Es jau biju sapriecājusies, jo domāju, ka apmaiņas ir no 18 gadiem, bet nē, tur būs jaunieši vecumā no 13 -17 gadiem. Bet nu nekas, vismaz būs iespēja, nedēļu padzīvot ar latviešiem ! : ) Tās dienas vakarā devos pie savas mentores - Vanessas, kur paliku pa nakti un sestdienas rīta daļu padzīvojos ar viņu un viņas ģimeni. Man bija iespēja paskatītes TV, kas man protams nav. Un īstenībā, es bez tā arī ļoti labi dzīvojos. Bet pie Vanessas gāja labi, tiku vēl pie franču filmām, ko skatīties, kā arī mēs devāmies apskatīties zirgu skriešanās sacensības un apskatījāmies vecās pilsētas Luāras upes ielejā, kur mājas tiešām ir skaistas.

Šodien nebija īpaši viegla dieniņa. Vakardien bijām ar Simonu aizgājušas un nakts klubu padejot. Aizgāju gulēt šodien tik 8ņos no rīta, balējāmies visu nakti ! Kā arī atzīmējām Simonas divus mēnešu Francijā un viņa nākamajā nedēļā dodas atpakaļ uz Vāciju ! Viennozīmīgi vakardien gāja ļoti jautri. Kārtīgi atpūtāmies un izdejojāmies ! Bet tomēr man viņas pietrūks...

 Es laikam drīz būšu visas strūklakas nobildējusi pilsētā 

Kā arī šodien gatavojām vakariņas. Mans pirmais gatavotais pīrāgs, kopīgajā virtuvē ! Varbūt neizskatās īpaši labi bildē,  bet tas bija Tasty , Tasty ! :)

P.s. Ja kas nākam svētdien būšu Latvijā un 4trām dienām. Braucu komandējumā ! :)   Nevaru vien sagaidīt ! 

Kāpēc jādod otra iespēja, ja ir tik daudzi, kas gaida savu pirmo

Redz kā, šodien ir saulaina diena... Darbiņā prezentēju saviem kolēģiem Latvijas valsti, protams viņi bija izbrīnīti par daudzām lietām, kā algas un par to, kad ziemā mums upes aizsalst. Bet vismaz mums nav liela  mentalitātes atšķirība. Atlikusī dienas daļa tika pavadīta smieklīgi, jo kas varbūt labāks par zobārsta apmeklējumu, kurš būs jāapmeklē atkal nākamnedēļ. Kā vienmēr uznāk smiekli neierastās situācijās, kad mute pilnu dzelžu Ievai sagribās smieties un nabaga dakterītis zobu nesalaboja, jo redzieties mitrums tika pie zoba !  Es nu neko, nekas traks, jāmaksā nebija un devos smiedamās mājās. Pa ceļam uz izdomāju, jājiet un jāpaņem kādas dvd filmas. Varēsim tik taisīt kino vakarus, dienās, kad internets ir lēns ! Nezinu cik nu dārgi vai nedārgi, tas bija, paņēmu 6 filmas par 30 euro, skaitījās jau atlaide :) 

Par vakardienas notikumiem bija tā - uzņēmu viesos savu pirmo couchserferi no Indijas, protams viņš nepalika pa nakti, bet mēs devāmies pastaigā. Nabaga puisis to tik vien dara kā braukā komandējumos viens , pa visu Eiropu, katra nedēļa citā valstī.  Tātad izrādīju viņam pilsētas skaistākās vietas, kuras zināju es. Kā arī izgājām pasēdēt bāriņā, bez tā jau noteikti nevar :) Tā nu mans jaunais top dzēriens pēc vakardienas ir Īru kafija. Debešķīga...

Biju aizgājusi uz to Krievu veikaliņu. Nu nekā īpaša tur nebija, biju cerējusi ieraudzīt, ko vairāk. Pāris krievu alus šķirnes, končas, marinētie gurķīši un protams vodka, ā arī zaptes burkas. Bez tā visa pārdevās arī suvenīri. Bet bija divas lietas no Latvijas - Rīgas melnais balzams un Rīgas šprotes eļļā. Unn bija viena interesanta pudele ar ļoti interesantu cenu. Plauktiņā stāvēja, tas lētais krievu šampis, cik nu tur Latvijā viņš maksā, kādus 2Ls, bet te smiekli sanāca. Pudele - 14 euro :) Tā nu sašutuši un smiedamās izgāju ārā...

We all have stories to tell

2011. gada vasara ir pagājusi, kas ir devusi dažādas jaunas, interesantas un aizraujošas lietas, idejas, notikumus un cilvēkus !  Redzētas brīnumainas lietas un piedzīvotas jaunas izjūtas, kas liek turpināt rīkoties pēc iespējas labāk, aizraujošāk un trakāk. Kas ir manu dzīvi apgriezusi ar kājām gaisā un devusi lielisku iespēju baudīt dzīvi uz nebēdu. Turpināt un pabeigt iesākto ar smaidu uz lūpām, neskatoties uz grūtībām, kas bija jāpievar un iespējams būs jāpievar ! Es mīlu to ko tagad daru un esmu par to laimīga. Pat mīlu lietainās dienas, kas nekad nav patikušas. Esmu atteikusies no vietas un ieguvusi par to labāku, labāku, kas liek justies labi...

Redzēsim to, kāds izvērtīsies rudens ! Veiksmi jaunajā 2011. gada rudenī !

When we all give the power
We all give the BEST
Every minute of an hour
Don't think about the rest
And you all get the power
You all get the BEST

Mīlestība - viens no ļaunumiem, kuru nav iespējams noslēpt. Viens vienīgs vārds, viens acu skatiens, dažreiz pat klusēšana to nodod

Nedēļu pavadīju seminārā par brīvprātīgo darbu, saulainā vietā, ko sauc par Sommieres. Saulīte katru dienu un vakari silti, jo silti ! Ceļā devos otrdienas rītā, ar vilcienu uz saulainajiem dienvidiem, kur ceļā pavadīju 7 stundas, tikai ar vilcienu !  Daba, kas tur apkārt skaista, jo skaista - kalni, olīvkoki, upes un ezeri smaragd-zaļā tonī - acīm paveras brīnumaini skati, ko ar fotoaparāta objektīvu nevar uzņemt. Vien tikai bauda un atmiņas paliekošas !
Kopā bijām jaunieši 19 - Latvijas, Ungārijas, Rumānijas, Armēnijas, Itālijas un protams Vācijas. Kopā vācieši sabraukuši bija 12, par kuru kā tautu, man neradās labs priekšstats. Vācija, kā valsts mani nekad nav saistījusi, ne valodas, ne kultūras jomā, bet par cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neko nezināju, šajā nedēļā bija lieliska iespēja to uzzināt - un sapratu, kad vien tikai tas, ka karjera un valoda jauniešiem svarīga, tos vairs nekas cits neinteresēja, bet tas jau ir tikai mans viedoklis.
Satiku lielisku meiteni no Latvijas, kura dzīvo diezgan patālu no manis. Bet kopā pavadījām jauku laiku pastaigājot pa pilsētu uz iepazīstot "franču kultūru" no cita aspekta. Dienvidos cilvēki dzīvo atšķirīgāk, pagaidām man vairāk saista Francijas Ziemeļu puse, bet iespējams tas ir tādēļ, kad esmu pie tās pieradusi jau. Par pašu semināru - tas bija par ilgu un man tas bija garlaicīgs, jo visas lietas jau uzzināju pirms braucu savā projektā. Bet atskatoties no šodienas skatu punkta, kā nedēļa pagājusi - varu tikai bilst, kad tā bija lieliska. Caur nogurumu un garlaicību, klāt nāca liela, liela deva smieklu, kas šo pasākumu padarīja lielisku !

 Daļa no Romas impērijas !

 Skats uz Sommieres

 mmm, granātāboli

Vakardien biju izgājusi ārā pa pilsētu pastaigāties. Pilsētā notika svētki, kas norisinājās triju dienu garumā. Ielas bija pilnas ar cilvēkiem. Tēma pasākumam bija saistībā par Eiropu un Āziju. Re daļiņa no Ķīniešu kvartāla...

Tas arī pašlaik viss. Skrienu uz darbiņu ! Jauna nedēļa - jauni notikumi ! 

Tu vari nokāp tikai no tām smailēm, kurās esi uzkāpis. Bet, ja izpletīsi spārnus, tu aizlidosi tālāk. /R.Bahs/

Šodien no rīta paēdu brokastis un devos uz darbiņu. Ejot pa ielu nesapratu no kurienes, tik daudz bērnu, kad atcerējos, ka šodien tieši sākas skolas gaitas. Pilnas ielas ar bērniem. Nezināju, kad šajā pilsētā ir tik daudz bērnu : ) . Pēcāk aizejot uz darbu saņēmu šādu īsziņu. Vai nav mīļi ? Cik jauks dienas iesākums !

My wishes are silent but true,

everywhere they follow you.

Luck is yours, wishes are mine.

I wish your present and future always shine.

For a sweet friend sweet morning.

Nedaudz par iepriekšējām dienām !  Sestdienu pavadīju mierīgi. Pastaigājoties pa veikaliem, palasot grāmatu un kā parasti papļāpājot skypā ar ģimeni. Bet vakarā ar draudzeni, par cik viņa te jau dzīvo mēnesi un vēl nekur nav bijusi, izdomājām doties ballēties, iekarot nakts dzīvi pilsētā. Tā nu devāmies uz bāriņiem un pēc tam uz nakts klubu. Labi izdejojāmies, iepazināmies ar cilvēkiem un labi pavadījām laiku. Mūsu piedzīvojums beidzās piecos no rīta. Es atceros, kad Latvijā ar diviem draugiem biju uz nakts klubu. Un viņi raudāja, kad klubā ir ļoti dārgs alkohols, jo sevišķi alus. Kas maksāja 3,50 ls. Bet te ieraugot cenas alum ir apdullinošas. Mazais Heineken maksā 8 euro un Desperados - 10 euro (tas ir 7 ls). Atšķirība ir pa visam liela, jo bāros tas vidēji maksā 3,50 euro ! Kur nu vēl paskatoties uz citām alkohola šķirnēm . . . 

Vakardien beidzot pa ilgiem laikiem, izgulējos. Un pēcpusdienā devos ārā satikties ar puisi. Viņš ir bijušais voluntieris, kurš man uzrakstīja Couchsurfingā vēstulīti. Viņš gandrīz gadu nodzīvoja Latvijā, Madonas pusē un runā ļoti labi latviešu valodā. Mēs nedaudz pastaigājāmies pa pilsētu un tad devāmies uz diviem muzejiem. Kuri tiešām bija jauki. Vienā bija skulptūras - muzejs ir veltīts vīrietim vārdā David d'Angers (tāds arī ir manas ielas nosaukums). Otrs muzejs bija arī bija labs. Muzeja telpas atrodas vecā slimnīcā un tur no audekla bija veidota māksla, kurai nosaukumu protams es nezinu, bet tie veidojumi tiešām ir skaisti. Pēc tam devāmies uz beļģu bāru, kur ir ļoti liela izvēle alum. Es redzēju Francijas autovadītāj apliecību, kas izskatījās pēc palaga uz Latvijas mazo tiesību fona. Tas ir vienkāršs rozā papīrs, kuru var viegli noviltot ! Pēc tikšanās aizgāju pie draudzenes, iedzērām vīnu un viņa mani uzcienāja ar frī kartupelīšiem, jo man pašai ledusskapī nekā nav :) Kā parasti sestdienās aizmirstu iepirkt visu svētdienai un līdz ar to pirmdienas rītam arī ! UU, man parādija, kur atrodās krievu veikaliņš. es viņam jau biju pāris reizes gājusi garām, bet nebiju pamanījusi. Protams, tas bija ciet, bet skatlogā varēja redzēt Rīgas šprotes eļļā :) Nākamnedēļ, būs jāaiziet un jāpaskatās, kas tur labs ir !

P.s. Rīt dodos uz arrival meeting priekš voluntieriem. Došos uz pilsētu  Sommieres, kas ir dienvidos :) tur noteikti ir vēl siltāks. Rīt jāceļas agri, jo ceļā pavadīšu vairākas stundas. Piecas stundas braukšu ar vilcienu, kur man starpā ir viena pārsēšanās, kas ir + 1 stunda klāt un vēl viena stunda jābrauc ar autobusu. Rīt 8ņos no rīta man ir vilciens un galā tik būšu nedaudz pēc 16.00.  Pavadīšu laiku tur līdz sestdienai. Tā kā gaidiet ierakstu tik nākamnedēļ :) 

Jūs smejaties par citiem, jo viņi ir atšķirīgi. Bet viņi smejas par jums, jo jūs esat tik vienādi

Hei !

Vakardien biju tik pārgurusi, kad šeit nebija vēlēšanās neko rakstīt. Bet šodien jūtos stipri mundrāka, ka pat pēc darbiņa bija vēlēšanās doties ārā ar draugu uz bāriņu. Šovakar ārā ir ļoti silts + 26 grādi, ceru, kad tāds laiciņš pa vakariem šeit neizzudīs...  

Mans foršais un pirmais ciemiņš Francijā, jau vakardien aizlidoja uz Latviju. Tas ir nudien žēl, jo šīs pēdējās dienas tika pavadītas aizraujoši. Bet īsumā -  Pavadījām trīs burvīgas dienas paceļojot pa Franciju. Pirmdien noīrējām sarkanu Citroen burbulīti un devāmies pa Francijas ceļiem tik uz priekšu. Pirmajā dienā mēs paceļojām pa reģionu, kur visas ēkas izskatās kā viduslaikos, ļoti skaisti. Kā arī neatturējāmies un piestājām pie viena vīnogu lauka pafočēties, kā arī rokas neklausīja un noteikti vajadzēja pāris ķekarus ar vīnogām nočiept. Tās bija tik gardas, kad gribējās vēl.  Vakarā devāmies uz mājām čučēt. 

Bet otrajā dienā devāmies jau uz dienvidu pusi. Braucām ar prāmi, lai tiktu uz pussalas, kur pavadījām pāris minūtes peldoties sāļajā, bet atsvaidzinošajā okeānā. Dienvidu pusē viss izskatās pavisam savādāk nekā manā rajonā, bet tur noteikti ir siltāks. Palikām pa nakti kādā pilsētā,kurai nosaukumu es neatceros un nemaz nevēlos atcerēties, jo tā man nemaz nepatika. Palikām viesnīcā pa nakti (mēs pat nokaulējām 6 euro viesnīcas numuriņam) un es par to biju dikti priecīga, jo tur bija vanna. Eh, man jau sen gribējās ieiet karstā vannā. Vienkārši dievīgi :) Bet mūsu vakariņas gan bija smieklīgas. Pulkstenis jau bija ap vienpadsmitiem vakarā, viesnīcas restorānā kaut kā negribējās ēst, tad nolēmām doties uz kādu pilsētas kafejnīcu. Ejam pa ielu, bet visas ēstuves ir ciet. Ieraugām kādu nakts bāru uz kura rakstīts, kad tur taisa arī sendvičus. Ilgi nedomājot dodamies iekšā, pasūtam sendvičus ar sieru un gaļu līdzi ņemšanai. Ejot atpakaļ uz viesnīcu sapriecājamies, nu tik ēdīsim, bet atverot vaļā iepakojumus tur divas šķēles ar maizi - pa vidu gaļas šķēle un pa virsu abām maizītēm siers. Tas garšoja tiešām briesmīgi, bet neko darīt, nemirsim taču badā, smiedamies apēdām savas maizītes un tās abas tik vien kā 10 euro izmaksāja. Vai nav jauki ?

Trešās dienas rītā devāmies uz kalnu pusi. Kur viss izskatījās tik skaisti. Braucot ar mašīnu brīžiem pat ausis krita ciet. Pa šīm dienām redzējām daudz skaistu skatu. Visur aug vīnogas, saulespuķes un kukurūzas vālītes. Okeāns, lauki, meži (tie gan te ir mazākumā) un kalni. Man ļoti patīk šī valsts. Te ir tik daudz dažādu lietu, skatu, cilvēku. Perfekti ...

                               

 Pie Atlantijas okeāna. Kur pludmale ir ar smilšainām kāpām.

Šeit Francijā arī aug valrieksti. Kuri bija daļēji gatavi, bet mēs neuzdrošinājāmies 

tos pagaršot, jo no to lobīšanas rokas var palikt melnas.

Lai Jums veiksmīga nedēļas nogale !