Ko es darīju Latvijā ? Mana organizācija vēlas sadarboties ar Latvijas neformālās izglītības organizācijām un veidot starptautiskus sadarbības Eiropas Savienības projektus. Bijām Alūksnē, kur pavadījām divas interesantas dienas. Ar ekskursiju pa Alūksnes pilsētu, pati pirmo reizi biju šajā pilsētā un varu pieminēt, kad daba Alūksnē ir skaita. Manas darba kolēģes bija sajūsmā par to. Kā arī mūs izvadāja pa dažādām skolām, tai skaitā parādīja, brīvā laika aktivitātes bērniem pēc skolas. Francijā bērniem nav tik lielas izvēles, ko darīt pēc skolas, piemēram, nav teātra pulciņu, nav mākslas skolas. Kā arī manas kolēģes bija izbrīnītas un sajūsminātas par bērnu dārziņu. Priekš pēdējā dienā bijām tikties ar manu EVS nosūtītāj organizāciju "IMKA", kur apciemojām Dzelzceļa muzeju, tur norisinājās pasākums saistībā ar brīvprātīgo darbu. Mēs trīs pilnas dienas pavadījām izzinot Latvijas kultūru, dzīves apstākļus un izglītības iespējas bērniem un jauniešiem.
Mēs pat iekļuvām vietēja Alūksnes avīzē.
Bilde jau nav spoža, bet liek pasmaidīt vienalga ! :)
Mana darba vizīte Latvijā, bija normāla, bet ... vienmēr ir kāds bet. Svētdienas vakarā ierodoties Latvijā, jau sapratu, kad vēlos atpakaļ. Ieraugot cilvēkus uz Rīgas ielām, kas staigā ar drūmām, stres-pilnām sejām. Es redzu cilvēkus, kuri ir nelaimīgi - norūpējušies par dzīves smagumu, nastu, kas tiem jānēsā līdzi - rūpes par nākotni. Es ceru, kad cilvēki sarosīsies un darīs kaut ko, jo valdība neko nemainīs, tikai pašos viss ir ! Sapratu, kādēļ tiecos mainīt savu dzīvi, tikt ārā no Latvijas uz gadu, tas ir pats labākais, kas ar mani noticis. Lai vai cik Latvija būtu skaista, zeme, kurā esmu uzaugusi, vieta, kur atrodas mana ģimene, radinieki un vislabākie draugi, nespēj likt man justies labāk. Skumji, bet fakts !
Dažas bildes no Latvijas - kāpēc ne ?!
Alūksnes simbols
Alūksnes Ezers
Pēterbaznīca
Opera, šī ēka ir tiešām skaista
Esmu par to ļoti priecīga, kad satiku savu mazo māsiņu, pēc kuras biju ļoti noilgojusies. Satiku savas draudzenes Madariņu un Baibu. Kā arī mīļo kursa biedreni Montiņu, tik žēl, kad mums nesanāca vairāk parunāties, tā kā gaidu Tevi ciemos !
Vakardien atgriežoties mājās sapratu, cik man te ir labi, jau vien sajūta ejot pa ielu ir lieliska, un viss ceļa nogurums pazuda no manis, atkal parādījās optimisms, kas man Latvijā, bija pazudis uz dažām dienām. Satiku draugus, aizgājām uz bāriņu un nedaudz padejot. Dzīve atkal var turpināties. Tiešām Latvijā ir jūtams stipri liels rudens un aukstuma devu es jau esmu dabūjusi. Vakardien, kad atbraucu uz mājām, te bija +30 grādi, mana pilsēta atrodas rietumu daļā, te ir silts, tad varu iedomāties kā ir dienvidu daļā ! Šodien saulīte arī spīd un silda visus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru