svētdiena, 2011. gada 2. oktobris

Citreiz dzīvē ir jāriskē un jālido, bet citreiz ir jāatkāpjas no iecerētā, lai nezaudētu spārnus pavisam

Svētdienas rītu iesāku ar nelielām pārmaiņām. Iespējams, to varētu padarīt par svētdienas rīta rituālu. Savu ierasto svētdienas rīta tēju nolēmu doties izdzert uz vietējo parku, jo rīts ir ļoti silts, sajūtas kā vasarā. Grūti noticēt, kad oktobrī ir tik silts laiks, kas gan šajā pusē nav ierasts. Palasīju žurnālu, padzēru tēju un devos nelielā pastaigā pa parku. Beidzot varēju izbaudīt žurnālu latviešu valodā, jau trīs mēnešus nebiju lasījusi nevienu žurnālu, prieciņš mazs.  Lūk dažas bildes no mana mīļākā pilsētas parka :





Briesmīgākā statuja, kādu esmu redzējusi


Aizvadītajā nedēļas nogalē, neko īpašu nesadarīju, jo mēģināju kārtīgi atpūsties no brauciena uz Latviju. Piektdienas vakarā biju ciemos pie drauga draugiem, varēju izjust, kā jaunieši pavada vakaru. Ar vīnu un uzkodām un jautrām sarunām. Un vakara noslēgumā ar nakts klubu, kur dažas stundas padejojām. Satiku arī vienu draugu, varēju parunāties nedaudz krievu valodā. Pats puisis ir francūzis, bet ļoti labi runā krieviski. Sestdienu pavadīju mierīgi, vakarā parunājos ar labāko draugu, aizgājām uz veikalu iepirkties. Noskatījos filmu un gāju gulēt. 

Lai Jums veiksmīga nākamā nedēļa ! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru