Dzīve ir kā saldējums - baudi to kamēr nav izkusis

Pēdējās dienas bija vienkārši awesome ! Lieliski pavadīta nedēļas nogale, sākšu ar ceturtdienas vakaru, kad ar draugiem devāmies spēlēt boulingu. Spēlējām divas partijas, kur katrs samaksājām 10 euro, diezgan dārgi. He, abas partijas es vinnēju :), tieši tajā vakarā bija Salsas vakars, vietā kur ir boulings, nedaudz paskatījāmies un mēs arī sagribējām dejot un izlēmām dosimies uz nakts klubu padejot, bet pirms tam aizgājām uz MCdonaldu paēst vakariņas, par cik mums palika vēl brīvs laiciņš devāmies uz mājām uzspēlēt biljardu. Protams biljardu spēlēt man nepadodas, bet tas nekas, izsmējāmies. Satikām vienu jauniņo puisi no Marokas, kas šeit dzīvo jau trīs nedēļas, piedāvājām viņam arī nākt uz nakts klubu. Aizgājām beigās uz vienu bāriņu, kur var arī padejot, jo 12tos vakarā visi naktsklubi bija ciet. Iedzērām nedaudz un sākām dejot, nodejojām trīs dejas un tam Marokiešu puisim kaut kas ar roku notika, mēs ar Priscillu sākām smieties, jo domājām, kad viņš jokojās, bet beigu beigās izrādās, kad viņam roka no pleca izgāja, zvanījām ātrajiem. Bet pats interesantākais ir tas, kad Priscilla norunāja ar ātrajiem, kādās 10 minūtes atbildot uz visādiem jautājumiem un tad, kad beidza runāt, tad vēl gaidījām 10 minūtes, kamēr viņi atbrauca, tas jau nekas, ka slimnīca ir 10 minūšu gājienā ar kājām. Tā nu puisi aizveda prom un mēs - es, Priscilla un Montasers devāmies ar kājām uz slimnīcu, kur mēs nogaidījām stundu dzerdami tēju, jo gribējām pārliecināties, kad puisim viss ir kārtībā. Tā arī nesagaidījām, jo mums lika visu laiku gaidīt - devāmies uz mājām. Bijām trijos naktī mājās un devāmies gulēt, jo visiem nākamajā dienā bija jāstrādā. Pēc darba piektdienas vakarā satiku Marokiešu puisi, viņam tagad viss ir kārtībā, bet viņš bija ļoti pateicīgs, par to kad mēs pat devāmies uz slimnīcu, lai viņu apskatītu. Par cik visa nedēļa man bija diezgan gara un nogurdinoša nolēmu palikt mājās un atpūsties. 11tos vakarā biju jau iekārtojusies gultiņā, lai skatītos filmu, bet saņēmu zvanu no drauga - pēc 10 minūtēm ejam uz ballīti. Es jau negribēju iet, bet viņš mani pierunāja. Satikāmies visi - es ar saviem draugiem un plus vēl viņu draugiem, kas bija atbraukuši no Palestīnas koncertēt Francijā. Aizgājām uz veikalu pēc vīna un devāmies pie Franču puiša uz mājas ballīti. Tā nu es biju vienīgā Latviete starp Frančiem un Palestīniešiem. Bet tā mājas ballīte bija awesome. Kā Franču filmās - visi dzer vīnu, jautri tērzē, visi, visi smēķē, pat tie kuri ikdienā nesmēķē. Tāda savdabīga burvība, man jau patika un cilvēki visi kā viens baigi feinie, un pats jaukākais bija tas, kad visi runāja angļu valodā. Mēs izdejojāmies, dzērām vīnu un visu laiku smaidījām. Kaut kad nakts vidu devāmies uz nakts klubu dejot, samaksājām katrs 10 eiro, diezgan dārgi par ieeju, bet vismaz ieejas cenā iekļaujas viens dzēriens. Nodejojām līdz sešiem rītā un devāmies uz mājām. Par cik nakts klubs bija diezgan tālu, mēs lēnā garā ejot bijām septiņos no rīta mājās. Manas kājiņas bija vienkārši beigtas, klibodama gāju mājās, bet tas bija dēļ jaunajiem apaviem :) . Sestdienas rītā, cik nu rītā, pamodos pār-laimīga, bet nogurusi. Vakarā devos pie drauga nogaršot Palestīniešu nacionālo dzērienu, ko viņam draugi bija atveduši. Līdzīgs Grieķu anīsa šņabim, bet labāks. Un tad devāmies uz koncertu kur sabraukušie Palestīnieši spēlēja un dziedāja savas valsts nacionālo mūziku. Devāmies ātrāk, jo tādā veidā varējām tikt uz koncertu par velti (biļete maksā 15 euro ). Tā nu es nokļuvu back stage, pie mūziķiem, kur mēs dzērām vīnu un sarunājāmies. Uh, ku forši, kad mani draugi ir mūziķi :) . Koncerts notika baznīcā, kas priekš manis šķita visai interesanti, bet koncerts man ļoti patika, kaut gan es nesapratu par ko viņi dzied, jo tas bija viss arābu valodā. Meitenes dziedāja, skaisti. Pēc koncerta pavadījām visus mūziķu, jo viņi devās uz Parīzi, uz nākamo koncertu. Pēc tā ar draugiem un vēl kaut kādām francūzietēm devāmies uz bāru iedzert un tad devāmies pie drauga ieēst vēlās vakariņas, jo bijām ļoti izsalkuši, njamm, dabūjām pat svaigu bageti trijos naktī, tik nezinu, kur puiši bija dabūjuši to. Tā nu devos mājās jaukā noskaņojumā. Bet šodien, gan nekur nedošos, ir jāatpūšas, jo rīt uz darbu, nākamajā nedēļā ir tik daudz, kas jāizdara. 

 Tikām pie MCDonalda baloniem, protams,

 kad mums ar tiem bija jādara visai muļķīgas lietas :D

Vienkārši ir kontrolēt situāciju, tikai grūti savaldīt emocijas

Pēc vakardienas trakās nakts, kad atkal pierādījās, kad starp puisi un meiteni, nevar būt labu draugu attiecības, šodienas diena bija visai nogurdinoša un pārdomu pilna, par to ko vajadzētu sākt domāt, ko tad īsti darīšu pēc sava projekta beigām. Idejas jau visādas ir, kuras pat ir piepildāmas..... :) Šodien  bijām uz filmu "The descendants", filma lika aizdomāties par daudzām lietām, bet viņa bija garlaicīga, likās, kad tā filma mūžīgi gāja, līdz kamēr beidzās. Vakarā vēl ar draugiem iedzērām tējiņu, paklausījos jaunākās baumas, kas te notiek, pa pusei franču valodā, pa pusei angļu valodā, smiekliņi nāk. Sarunājām rīt doties spēlēt boulingu. 

Dažas bildītes (neliels sajaukums :) )  :

 Garšīgais saldējums, love it 

 Patīk ši pilsētiņa Sommieres. mmm Francijas dienvidi :) 

 Raklette

 Mani mazie bučuki 

''Impossible'' is not a word. It’s just a reason for someone not to try

Šis raksts vairāk vai mazāk tapa pateicoties vienam cilvēkam, kurš man visu laiku stāsta par savām likstām ar lieko svaru un smēķēšanu.

Šodien aizdomājos par veselīgo dzīvesveidu. Šķietami puse no cilvēkiem, ko pazīstu nedzīvo veselīgu dzīves veidu, proti, smēķē, maz kustas, lieto neveselīgu pārtiku, varbūt arī pārmērīgi lieto alkoholu ( kaut gan visi ko zinu daudz nelieto, šo apreibinošo vielu ). Liek aizdomāties par to cik ļoti cilvēki par sevi rūpējas, jo viss ko mēs darām, tagad atspoguļosies, kad paliksim vecāki. Tas pats ēšanas stils, visur, pilnīgi visur ir ātrās ēdināšanas ēstuves Kebabi, MCdonaldi un citas burgeru ieskrietuves, kas pārņem visas pilsētas un cilvēki, tā jau stresa pilnajā vidē skrien ieskrietuvēs paēst savas pusdienas, kas liek tiem justies vēl sliktāk, jo tas ēdiens tiek pagatavots mmm, no ''gardas'' eļļas. Protams arī, mazkustīgais dzīvesveids, jo pilsētās lielākoties visa darbība norisinās birojos, un ilgā astoņu stundu sēdēšana  pie datora ir nomokoša un neveselīga. Kad lietus nelīst uz darbu dodos ar kājām, jo vajag kustēties, bet mana darba kolēģīte dzīvo 20minūšu gājienā ar kājām no darba, bet viņa brauc ar mašīnu jo tas ir ērtāk un pēc tam pati brīnās, kādēļ atkal jau nevar bikses ielīst. Un tad vel tā smēķēšana - cilvēks dzīvo stresā, nopērk cigareti, uzpīpē un paliek šķietami labāk, cilvēks mēneša beigās paveras savā bankas kontā un paliek stresa pilns, jo nauda ir daudz iztērēta un atkal jau sniedzas pēc cigaretes. Cits smēķē aiz pieraduma vai garlaicības mākts. Vēl ir lieta, kurai liela daļa nepievērš uzmanību ir ūdens patēriņš dienā - cik daudz tīru ūdeni patērējat dienā ? ļoti daudzi cilvēki dienā izdzer neskaitāmas tasītes ar kafiju un tēju, bet ja iet uz ātrās ēdināšanas iestādēm, vēl izdzer kādu limonādes glāzi. Es dienā patērēju vismaz 1,5 l ūdens, ko agrāk nekad nedarīju, jo neuzskatīju pa nepieciešamu, bet kad sāku vairāk lietot ūdeni, sajutos labāk - mundrāk. 

Bet, kā allaž iespraucas - bet. Ja mēs atsakāmies no tā, kas patīk, veselības dēļ. Vai  izjutīsim to pilnību, kas tiek dota tikai viena mūža garumā, kad atļaujamies kārdinājumiem un slinkumam mazāk kustēties, vai būs tikpat labi, ja sevi iegrožosim. Pie visa var pierast, bet vai būs labi. 

Pati nekad tā īpaši veselīgi nēesmu dzīvojusi - sportot slinkums, jo sevišķi ziemā, atmest smēķēšanu ari slinkums vai negribēšana, ja gribas colu un čipsus apēdu (kaut gan zinu, nav labi, bet bieži to šāvaitā nedaru), patīk pasēdēt pie datora un TV ( kaut gan vairāk kā pusgadu dzīvoju, bez TV),  ja vēlos kādu kebabu vai burgerīti arī notiesāju to (bet resna jau neesmu, varu šad tad atļauties, vienu brīdi ar draugiem bija ik nedēļas ieradums doties uz kādu no ātrās ēdināšanas vietām, par laimi tas ir pārgājis). Strādāju ofisā, līdz ar to  maz kustos pa dienu, mm un vēl cofee break ar cepumiņiem. Varētu izklausīties, kad es dzīvoju neveselīgi, bet tā nav, lietoju daudz augļus un dārzeņus, garšo man te Francijā sieri un bagetes, njamma, labi es jau noeju no tēmas. Bet mani moka tagad ziņkārība, kā būtu padzīvot veselīgi, piemēram veselu mēnesi (ja patiks var turpināt ilgāk, ja ne tad tas jau paliek manis pašas ziņā ). Jo pēdējā laikā visi sludina par  veselīgo dzīvesveidu, bet neviens neko īsti tā arī neuzsāk.  

Varbūt vajadzētu vairāk kustēties un attiekties no dažiem kaitīgajiem ieradumiem. Kas no tā mainitos - nauda, izskats, domas vai emocijas, manuprāt - viss kopa !!!!

P.s. Protams par šo tēmu var rakstīt un  rakstīt, jo katram izpratne par veselīgu dzīvesveidu atšķirsies ! 

Neko dzīvē nenožēlo,jo tas kas bijis,lai vai cik traki ir bijis,ir pieredze,un tā ir vērtība,pateicoties kurai esam tādi,kādi esam

Lieliska nedēļa tika pavadīta seminārā par brīvprātīgo darbu Francijas dienvidos. Ceļā uz turieni tika pavadītas 6 stundas, kur es pārsēdos no viena vilciena uz otra Parīzē, cik jauki bija atkal būt tajā pilsētā - enerģijas lādīņš. Seminārā pārrunājām lietas, kas mums ir vēl jāizdara un kā labāk mēs varētu uzlabot palikušos mēnešus. Šodien nonācu pie secinājuma, kad mans projekts beigsies nedaudz vairāk kā pēc pieciem mēnešiem. Ilgs laiks ir pagājis veseli septiņi mēneši, bet laiks tik ātri paskrējis, daudz kas ir piedzīvots un izjusts, patīkami. Kopumā seminārā bijām 14 cilvēki no dažādām Eiropas valstīm. Jauki bija satikt Lilitu, izrunāties, izsmieties un laiku pavadīt latviešu valodā. Bija vēl interesanti uzzināt, kad divi jaunieši savā projekta laikā dzīvo pilī, hh, laimīgie :) . Dienvidos gan ir patīkams laiks, saulītē ir ļoti, ļoti silts, bet naktis, gan bija ļoti vēsas, bet kopumā manā pilsētelē ir auksti, brrr, gribu dzīvot Dienvidos. Ceturtdienas dienā devos pie vecākiem, kur ceļā pavadīju gandrīz pus dienu, braucu ar vilcienu 7 stundas, kas jau uz beigām likās mūžība, jo nekādīgi nevarēju nosēdēt un pat nostāvēt, labi, kad vēl bija kāda lasāmviela (atradu žurnāliņu angļu valodā ), biju laimīga, kad nonācu galapunktā. Pavadu nedēļas nogali ar savu ģimenīti, ir tik jauki viņus satikt un vēl manus mīļos suņukus... 

 Pirmdienas diena, biju šokā ieraugot šo skatu - migla un viss balts,

 brr auksti palika

 Pilsētiņā Nimes

 Cik nopratu ūdens šajā upē ir cēlies diezgan augstu 

Sasmējos par šīm veļasmašīnām pie lielveikala :) 

Stulbības sanāk nejauši, bet pēc tam tie kļūst par labākajiem momentiem dzīvē

Pēdējās divas dienas ārā ir anormāli auksts, kaut gan saulīte spīd ir nepatīkami, kur nu vēl vakaros pie tiem +3 grādiem ir sajūta, kad laiks būtu zem nulles. Bet neko padarīt, vismaz sniega un lietus nav. Nedēļas nogale tika jauki pavadīta ar jaukām sarunām, satikos ar draugiem, protams atkal vēlās gulēšanas dēļ tiek nogulēta puse dienas. Piektdien ar draugu dzērām vīnu, kārtīgi izrunājāmies par vienu cilvēku, kas bija uz sirds, jo ne ar vienu par to cilvēku nebijām runājuši, palika vieglāk :)  Vakardien vakarā aizgāju satikties uz bāriņu ar franču valodas stundu biedru, bija varen smieklīgi, jo viņam angļu valoda ir sliktā līmenī un mums abiem franču valoda tāda nekāda, bijām pārsmējušies, jo bija diezgan grūti sazināties, bet pēc tam aizgāju vēl pie drauga iedzert tēju, kā arī es tiku pie viena dolāra ar ļoti lielisku novēlējumu, ļoti ceru, kad tas piepildīsies. Arī pa nedēļu biju iepirkties, jo sākušās lielās atlaides un tiešām var sapirkties visu ko lētāk, nopirku drēbītes un kosmētiku lētāk -nice. Biju arī aizgājusi piektdienas vakarā uz kino. Noskatījos filmu Hugo, jauka filma, sižets pārsvarā notiek Parīzes vilciena stacijā, par maza zēna sapni saņemt ziņu no viņa mirušā tēva caur lelli. Bet pats foršākais ir tas, kad skatoties filmu es varu pateikt, jā es biju tur un tur Parīzē, tas tik tiešām ir jauki. Iesaku noskatīties.

 Uh, piektdienas vakarā satiku vienu ļoti sen neredzētu cilvēku, bija tā jocīgi, jo es biju šokā, kad viņu satiku un spriežot pēc viņa sejas izteiksmes, viņš arī bija šokā, parunājāmies un nolēmām, kad vairāk, kā pēc nedēļas došos pie viņa ciemos parunāties. Bija tā jocīgi, labi, kad man uzradās glābēji, kaut kā īpaši negribējās ar to cilvēku runāties, psc. Rīt braucu uz Francijas dienvidiem uz EVS vidus termiņa semināru, ceru, kad būs interesanti tur. Am, rīt es būšu vienu stundu Parīzē, jo man ir jāmaina vilcieni. Cool, kaut tik tā ir viena stunda, es būšu tur. So happy :) 

P.s. Nākamo ierakstu veikšu nākam piektdien :) 

Es ļoti mīlu vienu cilvēku, kurš ir tāds pats kā es, nu taisnību sakot, tas arī esmu es

Šodien ejot uz darbu apjautu, kad āra ir patīkams laiks, +12 grādi janvārī, nedaudz tikai rokas salst, bet man ir patīkami, silti cimdiņi, kas neļauj rociņām nosalt. Darba ēkas pagalmā satiku gaili, jup, īstu gaili, gandrīz pilsētas centrā, no sākuma nesapratu, kas tur staigā, bet pēc tam sasmējos kārtīgi. Jauks dienas iesākums. Šodien sanāca tā ilgāk pastrādāt, jo mums, kā jau parasti mēneša pirmajos datumos ir info seminārs par brīvprātīgo darbu, interesanti ir tas, kad uz šo semināru bieži vien jauniešiem nāk līdzi vecāki, kas Latvijā vispār būtu neierasti, kad vecāki savus bērnus, kuriem jau pāri 18, ved uz semināriem utt, tātad īsti vēl neesmu sapratusi - vai šie jaunieši šajā vecumā ir kā bērni, vai arī vecākiem patīk visur iet līdzi. Vakarā paēdu vakariņas, diezgan vēlu sanāca, bet beidzot tā sakārojas, marinētos gurķīšus, kas no Latvijas nākuši (mamma bija samarinējusi un iedeva man vienu burciņu) tiik dievīgi, labi, kad pataupīju mirklim, kad ļoti tos sakārosies. Te Francijā veikalā marinētie gurķīši ir ļoti negaršīgi, tādi etiķaini un stipri, man nevisai tie iet pie sirds.

Vakardien vēl saņēmu labus jaunumus no Lilitas, viņa arī būs vidus termiņa apmācībās priekš voluntieriem, esmu varen priecīga, varēšu ar vēl kādu izrunāties latviešu valodā, šoreiz ceru, kad tas izvērtīsies labāks par iepriekšējo semināru. Labi es eju čučēt.  Ar labu nakti... Bisous ....

P.s. Sapņi tiešām ir piepildāmi !

P.s.s. Paldies mammai par gurķīšiem :) 

We dreamed a dream - woke up and lived it

Kaut ka pedejas dienas gribas, kaut ko visu laiku raksit, kaut gan ipasi laika tam nav, bet tomer atadu laiku, kad varu uzraksit :) cute . Viss kaut kas ir jādara un jāsatiek cilvēki. Vakardien vakara devos gulēt, bet uznaca tada nostalgija pec draugiem, kas ir Latvija, ta gribas vinus satikt, samijot un parunāties, kad pat nespēju vairāk iemigt, stundu virtajos pa gultu, tad izdomāju, kad vajadzētu teju iedzert, bet vienai ipasi negribas dzert, tad nolemu pazvanīt Ameeram, jo vins parasti iet velu gulēt un vinam ir ta garsiga teja no Palestīnas, kas man tiik loti garso, kopa iedzeram tejinu, parunajamies un paskatijamies youtube videoklipinus līdz pieciem rita, man bija soks, es uzreiz devos uz savu istabiņu gulēt, jo pec trim stundām jau vajadzēja celties uz darbu, nakti laiks tik atri paiet, kad nepamanījām, kad jau sen bija laiks doties gulēt. Šodien ir jādodas uz franču valodas stundām, bet ta negribas, es labprāt uzvaritu tejinu, ieritinātos silta sega un noskatītos, kadu filmu. No rita bija ta pagrutak ar miegainibu, bet tagad jau ir labi, miegs tik loti nenak, domaju, kad iesu sodien gulet normala laika, jo rit darba ir gara diena, sanaksme, kura mums bus par Eropas brivpratigo darbu. 

Atceries, ka nedabūt to, ko gribi, reizēm ir brīnišķīga veiksme

Rīts iesākās ar gardo cupcake cepšanu, par cik, visi kolēģi, kaut ko nes uz kafijas pauzi darbiņā, izdomāju, kad man arī ir kaut kas jāpagatavo un jāaiznes uz darbiņu. Sanāca, tīri tā neko, kamēr cepu kūciņas satiku draugu, viņš man atveda no Palestīnas šallīti un piespraudi ar karodziņu, ļoti mīļi no viņa puses, esmu priecīga :) . Tad izdomājām, kad par cik īpaši nav ko darīt ir jādodas uz kino, kādu filmu noskatīties. Nopirkām biļeti uz filmu, kamēr gaidījām devāmies ieēst panīni ar frī kartupelīšiem  un pēc tam devāmies pastaigā pa naksnīgo pilsētu, par cik mums bija vēl laiks, devāmies pasēdēt bārā, tur sākas visa jautrība, kad pie blakus galdiņa sēdēja traka sieviete, kura visu laiku centās runāt ar mums, un kā mēs paskatījāmies uz viņu, tā viņa sāka plaši smaidīt, bijām pārsmējušies līdz asarām. Tad pienāca laiks doties uz filmu. Filmas sižets ir visai interesants. Varētu teikt visa filmas darbība norisinās vienā vietā, dzīvoklī, kurā atrodas četras personas, kas spraigi diskutē par saviem bērniem, jo starp  tiem ir noticis konflikts. Man patika šo filma, jo varēja pasmieties, tie, kas bija veidojuši dialogus, bija padomājuši, lai filma nav garlaicīga, laiks tik ātri pagāja, kad nespējām saprast, cik tad ilgi ši filma gāja :) 

Veiksmīgu jums nākamo nedēļu ! ! ! 

Laimīgākie cilvēki pasaulē ir nevis tie, kuriem nav nekādu problēmu, bet gan tie, kuri ir iemācījušies sadzīvot ar lietām, kas nav perfektas

Esmu jau pieradusi atkal būt mājās, bet tā Parīzē ir sirdī ieskrējusi un gribās vēl tur aizbraukt, ceru, kad Madariņa brauks pie manis ciemos, pēc iespējas ātrāk . Vakardien darbiņā atkal ēdām karaļa kūku ar šampanieti, bija sabraukuši darbinieki no departamenta, atzīmējām atkal jauno gadu. Vakarā aizgāju pie drauga iedzert vīnu ar cepumiem, khe,  parunāties un paklausīties mūziku, aizsēdējos līdz četriem rītā, un mājās nākot satiku Ameer, tā nu mēs nolēmām četros no rīta iedzert tēju un parunāties, sanāca tā, kad tik gulēt aizgāju sešos no rīta J gara diena bija. Šodien saņēmu lielisku ziņu no savas bijušās mentores Vanessas – viņai vakardien vakarā piedzima dēliņš Jonas, esmu varen priecīga par viņu, lieliska jaunā gada dāvana, ceru drīz viņu redzēt.  Šodien pazvanīja bijušais labākais draugs un pajautāja vai es slima neesot, sen mani nav redzējis, sasmējos, gribēja viņš satikties un parunāties, tad nu es ziņkārības pēc izdomāju aiziet divas durvis tālāk un parunāties ar viņu. Pats interesantākais ir tas, kad mēs dzīvojam viens otram kaimiņos, bet praktiski viens otru neredzam, pat neatceros, kad pēdējo reizi viņu satiku ....  Aizgāju pie viņa parunājāmies, bija kaut kā dīvaini, bet no otras puses bija jauki atkal ar viņu parunāties. Pēcpusdienā biju iedzert kafiju ar savu franču valodas skolas biedru, bija jauki. Viņam ir ļoti interesants vārds, kā viens no filmas varoņiem Hanoks, viņš ir no Eritrejas, pēc kafijas, devāmies pastaigā pa pilsētu, ir jauki parunāties ar cilvēkiem no citām valstīm, izzināt citu kultūru. 

Viena no skaistākajām lietām ir redzēt kādu smaidām un zināt, ka tu esi iemesls šim smaidam

Pēc pēdējo divu  lielisko un enerģisko nedēļas pavadīšanu ārpus mājām, tagad atgriešanās ierastajā vidē ir nedaudz apgrūtinoša, īsti nezinu ko darīt, bet noteikti, kad apradīšu ar esošo situāciju, tik nākamnedēļ, bet uzreiz pēc tam es atkal dodos vienu nedēļu uz dienvidiem, piedalīties seminārā un arī atpūsties pie ģimenes. Gribās jau ātrāk to silto laiciņu, lai varētu doties pavadīt vairāk laiku ārā, kaut gan šodien bija plus 13 grādi un saulīte, vienalga liekas tā drēgni un vēsi.  Šajās jaunā gada dieniņās, bija un ir ļoti lieliski satikt savus draugus, parunāties un apspriest, ko esam darījuši ,pa vairāk kā pēc divām nedēļām, kad nebijām tikušies, biju noilgojusies :) He, šodien darbiņā, kaut kāda saldumu diena. Kolēģe uz kafijas pauzi bija sanesusi visādus saldumus, kurus bija dabūjusi Ziemassvētkos, nespēj viena pati apēst. Tad vēl uz launagu atnāca lielais, lielais boss ar karaļa kūku ( šodien kolēģes man mēģināja izstāstīt, tās ēšanas tradīciju, bet neko pilnīgi nesapratu no viņu angļu valodas --- aaaa Vanessa, nāc atpakaļ ātrāk uz darbu .... ), tad vēl bija atnesis īsto šampanieša bruta pudeli. Man jau tas franču šampanietis ļoti garšo, ļoti labi garastāvokli uzlabo :) . 

I love you PARIS

Man bija trīs neaizmirstamas dienas PARĪZĒ, trīs dienas Parīzē, tas bija par maz, bet pietiekami, šī neaizmirstamā pilsēta ir atstājusi uz mani paliekošu iespaidu, gribās tur atgriezties un vēl laiku pavadīt. Parīze ar savu šarmu, romantismu un neaizmirstamiem skatiem un ēkām, pasaules romantiskākā pilsēta, beidzot varēju to izjust ar savām acīm....

Kad ierados pirmajā dienā Agathe mani sagaidīja stacijā, kur tālāk devāmies ar metro nolikt mantas uz mūsu turpmāko dzīvesvietu, kur apmetāmies trīs dienas. Pirmais ko devāmies apskatīties bija Triumfa arka un pēc tam devāmies pastaigā pa pasaules skaistāko ielu, uz kuras atrodas slavenu zīmolu veikali, kur iepērkas slavenības. Pusdienot devāmies pie Agathes māsīcas, kā jau pieklājas franču stilā, ar aperitīvu dienas vidū. Pēc pusdienām devāmies pastaigā pa Montmartre, kura paceļas virs Parīzes ar neskaitāmām mazām ieliņām, kur apskatījāmies Parīzes ainavu no Montmartre augšas, apskatījāmies mākslinieku laukumu, kur rosījās mākslinieki ar saviem un topošajiem mākslas darbiem. Atvadījāmies no Agathes māsīcas devāmies apskatīt Moulin Rouge un pastaigāt pa Pigalle. Kā arī apskatījāmies iespaidīgo celtni Nacionālo operu un iespaidīgo galeriju Lafayette, kas vizuļoja skaistās gaismiņās. Vakara noslēgumā apskatījāmies Pompidou muzeju, bijām tik ļoti piekusušas, kad apskatījāmies piecu stāvu vietā, tikai divus no tiem, kas bija saistīti ar moderno mākslu. Pēc muzeja apmeklējuma devāmies satikties ar Lusiju uz suši restorānu, kur gardi paēdām vakariņas un parunājamies par puišiem un citām interesantām tēmām, pēc vakariņām devāmies uz bāru, kur klausījāmies, kā spēlē Lūsijas brāļa grupa, lēnām malkojot alu. 

 Triumfa arka 

 iepirkšanās iela 

 mazākais restorāns Parīzē :) 

 Montmartre bazilika

siena uz kuras rakstīt Es tevi mīlu, visās pasaules valodās, 

atradām arī latviešu valodā

 Ja zināt filmu Amelia, tad šis ir tas restorāniņš, kur viņa strādāja

Opera

Metro stacija, šīs dizains man patika

 Pompidou muzejs

Nākamajā dienā kārtīgi izgulējāmies, paēdām brokastīs kruasānus, sagatavojām pusdienās maizītes līdzi ņemšanai un ar metro devāmies uz Luvru. Luvra ir ļoti iespaidīga un skaista. Tā ir tik liela un tajā ir tik daudz eksponātu, kad nostājoties pie katra mākslas darba 3 sekundes ir vajadzīgi trīs mēneši, lai apskatītu visu muzeju. Apskatījāmies slavenu mākslinieku gleznas un protams pašu svarīgāko gleznu muzejā - Monu Lizu, pie kuras tuvumā neizdevās pieiet, jo muzejā bija ļoti daudz apmeklētāju. Apskatījāmies arī nodaļu par Ēģipti un seno Grieķiju, kas man patika. Lai tiktu ārā no muzeja, mēs nedaudz apmaldījāmies. Devāmies uz Starbucks pēc karstas šokolādes, dzerot to un lēnā garā pastaigājot devāmies uz Parīzes simbolu - Eifeļa torni. Tūristu bija mežonīgi daudz, bet man ļoti, ļoti gribējās uzbraukt augšā un redzēt skatu no tā. Tā nu Agathe mani pameta vienu, jo viņai negribējās stāvēt rindā uz to, bet viņa piekrita ar mani paēst  pusdienas kopā, un tad es paliku viena. Nostāvēju rindā stundu, kas beigu beigās bija tā vērts un nebija nemaz tik traki. Kad sāku stāvēt rindā bija vēl gaišs, bet uzbraucot augšā jau redzēju naksnīgo Parīzi. Skaisti, pilsēta ir varen liela, biju varen priecīga. Pēc Eifeļ torņa apskates devos pēc tējas, jo laiks ārā nebija īpaši patīkams un tad uz metro - viena, he he, devos satikties ar Agathi un Lusiju, lai dotos vakariņās pie otras Agathes māsīcas. Jauks vakars bija - ēdām gardo franču pīrāgu ar labu vīnu un protams desertā labs siers un saldējums. Un tad ar diviem metro un autobusu uz mājām čučēt...

Pēdējās dienas rītā devāmies apskatīties Parīzes dievmātes katedrāli no ārpuses un protams, kad nevarēja iztikt bez brauciena pa Sēnas upi. Ar laik apstākļiem mums nebija paveicies, lietus ik pa laikam lija, bet tas vienalga mūs neaizturēja braucienam pa Sēnas upi. Man tas patika, jo labi varēja apskatīties lielās Parīzes celtnes, Luvru, Katedrāli, Eifeļa torni un protams citas celtnes. Virs Sēnas upes slejas kopā 37 tilti, viss vecāko tiltu sauc "Jaunais tilts" :) . Pēc brauciena ar kuģīti devāmies uz suvenīru veikaliņu un tad pie Lusijas, lai paņemtu visu nepieciešamo Jaungada svinībām. Devāmies pie meitenes vārdā Cloe, kura strādā Luvrā. Lielisks vakars, mierīgā gaisotnē. Nobaudījām gardus ēdienus, pie kuriem piedzērām klāt gardus vīnus un īstos šampaniešus, puiši bija dabūjuši pa lēto. glāzes saskandinājām divas reizes, vienu, kad Latvijā ir iestājies jaunais gads un otru, protams, kad francijā. Patīkams vakars. 

 Parīzes dievmātes katedrāle

Skats no Sēnas upes

Labākais šampanietis Francijā, kurš bija tiešām izcils

Šodien ar Agathi cēlāmies diezgan agri, lai dotos katra uz savām mājām, lai rīt varētu visu dien kārtīgi izgulēties un atpūsties. Pēc trīs dienu pavadīšanas Parīzē, nemaz negribējās braukt uz mājām, jo šī pilsēta man ļoti patīk, kaut gan tūristu ir ļoti daudz un cilvēku masas ir it visur, bet vienalga ... gribās jau tagad tur atgriezties ! 

Laimīgu un brīnumainu Jums visiem jauno 2012. gadu ! Lai sapņi piepildās ....