sestdiena, 2012. gada 7. janvāris

Laimīgākie cilvēki pasaulē ir nevis tie, kuriem nav nekādu problēmu, bet gan tie, kuri ir iemācījušies sadzīvot ar lietām, kas nav perfektas

Esmu jau pieradusi atkal būt mājās, bet tā Parīzē ir sirdī ieskrējusi un gribās vēl tur aizbraukt, ceru, kad Madariņa brauks pie manis ciemos, pēc iespējas ātrāk . Vakardien darbiņā atkal ēdām karaļa kūku ar šampanieti, bija sabraukuši darbinieki no departamenta, atzīmējām atkal jauno gadu. Vakarā aizgāju pie drauga iedzert vīnu ar cepumiem, khe,  parunāties un paklausīties mūziku, aizsēdējos līdz četriem rītā, un mājās nākot satiku Ameer, tā nu mēs nolēmām četros no rīta iedzert tēju un parunāties, sanāca tā, kad tik gulēt aizgāju sešos no rīta J gara diena bija. Šodien saņēmu lielisku ziņu no savas bijušās mentores Vanessas – viņai vakardien vakarā piedzima dēliņš Jonas, esmu varen priecīga par viņu, lieliska jaunā gada dāvana, ceru drīz viņu redzēt.  Šodien pazvanīja bijušais labākais draugs un pajautāja vai es slima neesot, sen mani nav redzējis, sasmējos, gribēja viņš satikties un parunāties, tad nu es ziņkārības pēc izdomāju aiziet divas durvis tālāk un parunāties ar viņu. Pats interesantākais ir tas, kad mēs dzīvojam viens otram kaimiņos, bet praktiski viens otru neredzam, pat neatceros, kad pēdējo reizi viņu satiku ....  Aizgāju pie viņa parunājāmies, bija kaut kā dīvaini, bet no otras puses bija jauki atkal ar viņu parunāties. Pēcpusdienā biju iedzert kafiju ar savu franču valodas skolas biedru, bija jauki. Viņam ir ļoti interesants vārds, kā viens no filmas varoņiem Hanoks, viņš ir no Eritrejas, pēc kafijas, devāmies pastaigā pa pilsētu, ir jauki parunāties ar cilvēkiem no citām valstīm, izzināt citu kultūru. 



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru