sestdiena, 2012. gada 21. janvāris

Neko dzīvē nenožēlo,jo tas kas bijis,lai vai cik traki ir bijis,ir pieredze,un tā ir vērtība,pateicoties kurai esam tādi,kādi esam

Lieliska nedēļa tika pavadīta seminārā par brīvprātīgo darbu Francijas dienvidos. Ceļā uz turieni tika pavadītas 6 stundas, kur es pārsēdos no viena vilciena uz otra Parīzē, cik jauki bija atkal būt tajā pilsētā - enerģijas lādīņš. Seminārā pārrunājām lietas, kas mums ir vēl jāizdara un kā labāk mēs varētu uzlabot palikušos mēnešus. Šodien nonācu pie secinājuma, kad mans projekts beigsies nedaudz vairāk kā pēc pieciem mēnešiem. Ilgs laiks ir pagājis veseli septiņi mēneši, bet laiks tik ātri paskrējis, daudz kas ir piedzīvots un izjusts, patīkami. Kopumā seminārā bijām 14 cilvēki no dažādām Eiropas valstīm. Jauki bija satikt Lilitu, izrunāties, izsmieties un laiku pavadīt latviešu valodā. Bija vēl interesanti uzzināt, kad divi jaunieši savā projekta laikā dzīvo pilī, hh, laimīgie :) . Dienvidos gan ir patīkams laiks, saulītē ir ļoti, ļoti silts, bet naktis, gan bija ļoti vēsas, bet kopumā manā pilsētelē ir auksti, brrr, gribu dzīvot Dienvidos. Ceturtdienas dienā devos pie vecākiem, kur ceļā pavadīju gandrīz pus dienu, braucu ar vilcienu 7 stundas, kas jau uz beigām likās mūžība, jo nekādīgi nevarēju nosēdēt un pat nostāvēt, labi, kad vēl bija kāda lasāmviela (atradu žurnāliņu angļu valodā ), biju laimīga, kad nonācu galapunktā. Pavadu nedēļas nogali ar savu ģimenīti, ir tik jauki viņus satikt un vēl manus mīļos suņukus... 

 Pirmdienas diena, biju šokā ieraugot šo skatu - migla un viss balts,
 brr auksti palika

 Pilsētiņā Nimes

 Cik nopratu ūdens šajā upē ir cēlies diezgan augstu 

Sasmējos par šīm veļasmašīnām pie lielveikala :) 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru