Pēdējās dienas bija vienkārši awesome ! Lieliski pavadīta nedēļas nogale, sākšu ar ceturtdienas vakaru, kad ar draugiem devāmies spēlēt boulingu. Spēlējām divas partijas, kur katrs samaksājām 10 euro, diezgan dārgi. He, abas partijas es vinnēju :), tieši tajā vakarā bija Salsas vakars, vietā kur ir boulings, nedaudz paskatījāmies un mēs arī sagribējām dejot un izlēmām dosimies uz nakts klubu padejot, bet pirms tam aizgājām uz MCdonaldu paēst vakariņas, par cik mums palika vēl brīvs laiciņš devāmies uz mājām uzspēlēt biljardu. Protams biljardu spēlēt man nepadodas, bet tas nekas, izsmējāmies. Satikām vienu jauniņo puisi no Marokas, kas šeit dzīvo jau trīs nedēļas, piedāvājām viņam arī nākt uz nakts klubu. Aizgājām beigās uz vienu bāriņu, kur var arī padejot, jo 12tos vakarā visi naktsklubi bija ciet. Iedzērām nedaudz un sākām dejot, nodejojām trīs dejas un tam Marokiešu puisim kaut kas ar roku notika, mēs ar Priscillu sākām smieties, jo domājām, kad viņš jokojās, bet beigu beigās izrādās, kad viņam roka no pleca izgāja, zvanījām ātrajiem. Bet pats interesantākais ir tas, kad Priscilla norunāja ar ātrajiem, kādās 10 minūtes atbildot uz visādiem jautājumiem un tad, kad beidza runāt, tad vēl gaidījām 10 minūtes, kamēr viņi atbrauca, tas jau nekas, ka slimnīca ir 10 minūšu gājienā ar kājām. Tā nu puisi aizveda prom un mēs - es, Priscilla un Montasers devāmies ar kājām uz slimnīcu, kur mēs nogaidījām stundu dzerdami tēju, jo gribējām pārliecināties, kad puisim viss ir kārtībā. Tā arī nesagaidījām, jo mums lika visu laiku gaidīt - devāmies uz mājām. Bijām trijos naktī mājās un devāmies gulēt, jo visiem nākamajā dienā bija jāstrādā. Pēc darba piektdienas vakarā satiku Marokiešu puisi, viņam tagad viss ir kārtībā, bet viņš bija ļoti pateicīgs, par to kad mēs pat devāmies uz slimnīcu, lai viņu apskatītu. Par cik visa nedēļa man bija diezgan gara un nogurdinoša nolēmu palikt mājās un atpūsties. 11tos vakarā biju jau iekārtojusies gultiņā, lai skatītos filmu, bet saņēmu zvanu no drauga - pēc 10 minūtēm ejam uz ballīti. Es jau negribēju iet, bet viņš mani pierunāja. Satikāmies visi - es ar saviem draugiem un plus vēl viņu draugiem, kas bija atbraukuši no Palestīnas koncertēt Francijā. Aizgājām uz veikalu pēc vīna un devāmies pie Franču puiša uz mājas ballīti. Tā nu es biju vienīgā Latviete starp Frančiem un Palestīniešiem. Bet tā mājas ballīte bija awesome. Kā Franču filmās - visi dzer vīnu, jautri tērzē, visi, visi smēķē, pat tie kuri ikdienā nesmēķē. Tāda savdabīga burvība, man jau patika un cilvēki visi kā viens baigi feinie, un pats jaukākais bija tas, kad visi runāja angļu valodā. Mēs izdejojāmies, dzērām vīnu un visu laiku smaidījām. Kaut kad nakts vidu devāmies uz nakts klubu dejot, samaksājām katrs 10 eiro, diezgan dārgi par ieeju, bet vismaz ieejas cenā iekļaujas viens dzēriens. Nodejojām līdz sešiem rītā un devāmies uz mājām. Par cik nakts klubs bija diezgan tālu, mēs lēnā garā ejot bijām septiņos no rīta mājās. Manas kājiņas bija vienkārši beigtas, klibodama gāju mājās, bet tas bija dēļ jaunajiem apaviem :) . Sestdienas rītā, cik nu rītā, pamodos pār-laimīga, bet nogurusi. Vakarā devos pie drauga nogaršot Palestīniešu nacionālo dzērienu, ko viņam draugi bija atveduši. Līdzīgs Grieķu anīsa šņabim, bet labāks. Un tad devāmies uz koncertu kur sabraukušie Palestīnieši spēlēja un dziedāja savas valsts nacionālo mūziku. Devāmies ātrāk, jo tādā veidā varējām tikt uz koncertu par velti (biļete maksā 15 euro ). Tā nu es nokļuvu back stage, pie mūziķiem, kur mēs dzērām vīnu un sarunājāmies. Uh, ku forši, kad mani draugi ir mūziķi :) . Koncerts notika baznīcā, kas priekš manis šķita visai interesanti, bet koncerts man ļoti patika, kaut gan es nesapratu par ko viņi dzied, jo tas bija viss arābu valodā. Meitenes dziedāja, skaisti. Pēc koncerta pavadījām visus mūziķu, jo viņi devās uz Parīzi, uz nākamo koncertu. Pēc tā ar draugiem un vēl kaut kādām francūzietēm devāmies uz bāru iedzert un tad devāmies pie drauga ieēst vēlās vakariņas, jo bijām ļoti izsalkuši, njamm, dabūjām pat svaigu bageti trijos naktī, tik nezinu, kur puiši bija dabūjuši to. Tā nu devos mājās jaukā noskaņojumā. Bet šodien, gan nekur nedošos, ir jāatpūšas, jo rīt uz darbu, nākamajā nedēļā ir tik daudz, kas jāizdara.
Tikām pie MCDonalda baloniem, protams,
kad mums ar tiem bija jādara visai muļķīgas lietas :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru