Otrdiena bija visai jauka diena, kaut gan pavadiju to ofisà, tà skita piesàtinàta jau vien no agra rita. Kad devos ar tramvaju uz darbinu, arà pa logu vérodama, kà cinàs gàjéji ar lietu un véju, varéju kàrtigi izsmieties, jo vienlaicigi vairàkiem gàjéjiem, lietussargi uz otru pusi izgriezàs, tà pat kà man, tas atgadijàs pirmdienas vakarà. Péc darbina devos uz staciju, kur màsai iegàdàjos dzimsanas dienas dàvanu, nàkamajà nedélas nogalé vina dosies pie manis ciemos, pirmo reizi, ceru, kad laiku pavadisim seit loti jauki ! Man patika, kad tàs dienas vakarà devàmies uz bàrinu, kur mùs uzcienàja ar gardàm avenu kùcinàm, liels prieks bija un garigais tika uzlàdéts 100 procentigi.
Véléjos màsai pazinot par braucienu pie manis, vinas dzimsanas dienà, kas ir ménesa beigàs, bet téta telefonà vina uzgàja sms un lidz ar to vina visu uzzinàja vakardien. "SURPRISE!" Bet nekas traks, varbùt sàdi uzzinot pàrsteigumu cilvéka rodas citas, savàdàkas emocijas ! Vakar vakarà noskatijàmies françu filmu
"Amelie", tik jauka filma, kaut gan biju to redzéjusi, véléjos noskatities vélreiz....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru