piektdiena, 2012. gada 9. marts

Es tiešām nemeloju, bet ja Tu uz mani šitā skaties es nevaru nesmaidīt

Šajā nedēļas nogalē esmu atbraukusi pie savas ģimenītes atpūsties uz pāris dieniņām. Ir tik jauki viņus satikt un atpūsties no ikdienas dzīves. Laiks šeit ir lielisks, saulains un siltāks nekā manā pilsētā. Došos atpakaļ mājās tik pirmdienas vakarā. :) 

Trešdienas dienā strādāju bērnu centrā, kur palīdzēju veidot aktivitātes saistībā par Eiropas valstīm. Bija ļoti jauka diena, bērniņi bija mīļi un forši. Uzdevām dienas jautājumu bērniem : ''Kurā pasaules vietā ēd visvairāk picu un pastu ? " Viens jauks puisītis atbildēja :'' Restorānā ! '' :D Kā arī, tajā pat vakarā, parunājos ar Madariņu, nebiju ilgi runājusi ar viņu un bija ļoti jauki parunāties un izsmieties, tā kā gaidu viņu ciemos ! 

Vakardien pus dienu pavadīju ceļā. Bet pārsteidzošākais ir tas, kad braucot TGV vilcienā, pēc divām stundām cilvēki sāka palikt visai interesanti, tas laikam tāpēc, kad vilciens brauca bez pieturvietām, gandrīz 350km, tas pieveica 2.5 stundas. Nedaudz pavadīju laiku Bordeaux, ļoti iepatikās šī pilsēta, gribētos tur padzīvot kādu laiciņu, bet tad jau dzīve rādīs.

Šoreiz nav īpaši, ko rakstīt, jo vēlos daudz lietas paturēt pie sevis, daudz kas noticis attiecībās ar draugiem, bet viss pašlaik ir kārtībā, darbiņā arī nekas īpašs nenotika, jo strādāju tik trīs dieniņas.



Lai jauka nedēļas nogale :) 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru