Jàraksta vien sodien ir blogà ieraksts, citàdi to notikumu un sajutas ir daudz, vélàk vél viss aizmirsisies ! Pirmdien bérnu centrà bija, to varétu nosaukt par - Ziemassvétki Latvijà - dienu. Biju citigi visu sagatavojusi, ko es ar mazajiem bérniniem darisu, ieprieks. Més veidojàm Ziemassvétku apsveikuma kartinas, sniegpàrslinu dekoràcijas logiem, spéléjàm spéles, teàtri un klausijàmies latviesu Ziemassvétku dziesmas. Protams ari bez ést gatavosanas nevaréja iztikt, biju nolemusi izveidot skudru puzni un upenu karsto sulas dzérienu. Atbildigàs personas bija sapirkusas visu man ''nepieciesamàs'' sastàvdalas, bet beigu beigàs man sanàca sokolàdes konfektes ar roziném, kaltétiem banàniem un drusku cepumiem, kà ari kokosriekstu skaidinas ar kondenséto pienu, ko nosacàm par rafaello. Un dzérienà mums bija upenu sirups ar udeni, citronu un maltu kaneli, kas péc vinu domàm bija baigi labais, bet péc manàm - kaut kàda dzerama susla. Vakarà devos pie savas jaunàs gimenes, pie kuras tad ari atlikuso nedélu es pavadisu. Forsa gimene, sieviete ir francuziete, vinas draugs ir no salas, kas atrodas netalu no Afrikas, saucàs Reunion, un viniem ir loti miligs divus gadus jauns puisitis. Man par laimi ir sava istabina, ne tik forsa, kada bija pie pirmas gimenes, bet iztikt var, uz gultinas mani jau sagaidija davanas - sokolàdes konchas un vanilas stiebrini, no tas salas ( tie tiesam burvigi smarzo). Vakarinàs édàm kàrtéjo francu kulinàrijas brinumu, ko éd parasti ziemà, sho dienu es jau biju nobaudijusi pie Agathes gimenes vasarà, bet tas ir gards - kartupeli ar bekonu un daudz, daudz sieru.
Sodien mums no rita bija tàda sportiska aktivitàte, ka futbols, kas man ne ipasi patika. Laikam sodien trakàkais dienas notikums bija pusdienas veco ljauzu pansionàtà, pirmkàrt, tur oda péc veciem cilvékiem, otrkàrt édiens ir loti negarsigs, sodienas pusdienàs es aprobezojos ar dazàm salàtlapàm, maizi un jogurtu, treskàrt més tur devàmies ést, tikai tàdél, kad manai kolégei pazina tur stràdà.... Péc manàm domàm, kad més devàmies péc pusdienàm stràdàt, kad més dodamies uz vietu, kur més bérniem palidzésim iestudét lugu, tas saucas franchu latviesu pàrpratums, bet man bija pàtsteigums, nevis més iestudésim lugu, bet gan dosimies skatities Ziemassvetku zirgu shovu, kas bija visnotal interesants pasaciens, bet paredzets berniem vecuma lidz 13 gadiem. Bet ara bija loti, loti auksts, es parsalu. Vakrinàs més édàm Reunion salas nacionàlo édienu ar risiem un krevetém, njamma, pirms vakarinjàm més spéléjam jambas un klausijamies muziku. Un es tiku pie vél vienas davaninas 2004 gada vina. Jauki !!!!
P.s. bilzuki vélàk un jauku atlikuso nedélju !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru