Kaut kà giligi nejiet ar to bloga rakstisanu, varbùt tàdél, kad viss jau seit liekas normals un pienemams un jau péc gandriz gadu ilgàs dzives seit ir radies pieradums un visam ir jabùt tàkà, tam ir jàbùt. Bet apsolos bloggot biezàk par pédéjo laiku sheit ! Aizvakar aizdomàjos par to, kà tad lai es pavadu seit pédéjàs dienas, sajà darbà un pilsétà. Nolému tàs pavadit mierigi, jo atceros, kà Latvijà es pédéjo laiku, ko pavadiju tur, es skréju, visur kur, un dariju viss kaut ko, kad pat pédéjàs dienàs nevienu negribéjàs redzét, kà tikai savu gjimeni. Par pédéjàm dienàm- sàk jau rasties notikumi, kuros es vairs nepiedalisos:
*Svétdienas rità devos, noteikti, uz pédéjo draugu koncertu,
kur vini uzstàjàs;
*Otrdienas vakarà piedalijos pédéjà info seminàrà jauniesiem,
par brivpràtigo darbu;
*Vakardien es stràdàju pédéjo reizi, bérnu dienas centrà,
kur més ar bérniem spéléjàmies, ziméjàm un lasijàm gràmatas,
loti pozitiva un emocijàm bagàta diena;
*Un visu beidzot vakardienas vakarà es atvadijos no drauga,
kas dodas prom no Francijas, un atkal lika aizdomàties par to vai es
sos cilvékus,vél kàdreiz redzésu savà dzivé, bet ceriba vél ir ...
Re, bilde no vakardienas:
P.S. Sestdienas vakarà es tiku, beidzot pie TV uz trim nedélàm. Jauki, kaut gan esmu jau nodzivojusi gandriz gadu bez TV, tam tagad vairs neskiet tik liela nozime, bet vienalga es skandinu ritos un vakaros mùzikas kanàlu "DirectStar".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru